Būt par piemēra cienīgiem paraugiem globalizētajai pasaulei!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests kopā ar Al Azharas islāma universitātes augsto imamu Ahmedu Al Taijebu 4. novembra pēcpusdienā ieradās Bahreinas Karaliskās pils kompleksa mošejā, kur viņus jau gaidīja minētās padomes un Vatikāna delegācijas pārstāvji.
Novēlējis visiem Visaugstākā mieru un apliecinājis, ka Dievs ir miera avots, pāvests atgādināja, ka miera Dievs nekad neved pie kara, nekad nepamudina uz ienaidu un vardarbību. Mērķis, ko ir izvirzījusi Musulmaņu padome, ir veicināt taisnīgumā balstītu miera kultūru. “Miers ir taisnīguma auglis,” citējot Vatikāna II Pastorālo Konstitūciju “Gaudium et spes,” apgalvoja Francisks. Viņš piebilda, ka tas izriet no brālīguma, attīstās, ja tiek apkarota netaisnība un nevienlīzība, un tiek pasniegta roka otram.
“Nāku pie jums kā Dievam ticīgais, kā brālis un miera svētceļnieks,” uzrunājot Musulmaņu padomes locekļus, teica pāvests. Viņš atzina, ka ir patīkami pārsteigts, redzot, kā šajās zemēs tiek pieņemti viesi – ne tikai izstiepjot pretim roku, bet arī pieliekot to pie sirds, it kā sakot: tu man neesi svešinieks, bet ienāc manā sirdī, manā dzīvē. “Domāju, ka mums aizvien vairāk ir vajadzīgs satikties, iepazīties un pieglaust citam citu pie sirds, likt realitāti pirms idejām un cilvēkus pirms uzskatiem, atvērtību pret Debesīm pirms distancēm zemes virsū, brālīguma nākotni pret pagātnes naidīgumu, pārvarot vēsturiskos aizspriedumus un nesaprašanos Tā vārdā, kurš ir ‘Miera avots”,” teica pāvests.
Svētais tēvs ar nožēlu atzīmēja, ka cilvēks, diemžēl, ir attālinājies no Radītāja un no Viņa nodibinātās kārtības. Tāpēc ir radušās problēmas un satricinājumi, strīdi un brāļu slaktiņi, par ko tiek vēstīts arī Bībelē, dažādas nekārtības un vides postījumi, augspratība un pretrunas cilvēku sabbiedrībā (sal. Rad 4, 6-9, 11). Ļaunuma un nāves plūdi nāk no cilvēka sirds, no ļaunas dzirksts, kas uzplaiksnījusi no tā ļaunuma, kas ir sakrājies pie cilvēka sirds durvīm (sal. Rad 4,7), lai aizdedzinātu pasaules harmonisko dārzu. Taču, viss šis ļaunums sakņojas Dieva un brāļa atgrūšanā, Dzīvības Autora izslēgšanā no redzesloka un no nevēlēšanās vairs būt par savu brāļu aizsargātājiem.
“Dārgie draugi, dārgie brāļi Ābramā, ticīgie vienīgajam Dievam,” pie starptautiskās musulmaņu kopienas atbildīgajiem vērsās pāvests, “sociālais un starptautiskais ļaunums, gan ekonomiskais un personīgais, gan arī dramatiskā vides krīze, kas raksturo šos laikus un par ko šodien esam uzkavējušies pārdomās, galu galā ir attālināšanās no Dieva un no tuvākā rezultāts.” Francisks norādīja uz kopīgo uzdevumu palīdzēt atrast šos aizmirstos dzīvības avotus, atvest cilvēci atpakaļ, lai tā varētu dzert no šīs senās gudrības, tuvināt ticīgos Dieva pielūgsmei un cilvēkiem, priekš kuriem Viņš ir radījis zemi.
Kādā veidā šis uzdevums ir veicams? Pāvests norādīja, ka ticīgo rīcībā ir divi būtiski līdzekļi – lūgšana un brālīgums. “Tie ir mūsu pazemīgie un efektīvie ieroči,” teica Francisks, tai pašā laikā aicinot nepakļauties kārdinājumam izmantot citus ieročus, kas nav Visaugstākā cienīgi. Svētais tēvs norādīja, ka tie, kas tic spēka pielietojumam, Dievu apvaino, tie vairo vardarbību, karus un ieroču tirdzniecību – “nāves tirgu”, kas caur aizvien lielākām naudas summām pārvērš mūsu kopējo namu lielā arsenālā.
Pāvests aicināja padomāt par to, cik daudziem cilvēkiem nākas atstāt savu zemi konfliktu dēļ, kuros tiek izmantoti ieroči. Šo traģisko scenāriju priekšā Francisks rosināja atcerēties sentēvu gudrību, ka Dievs un tuvākais ir jāliek pirmajā vietā, ka tikai transcendence un brālīgums ir tie, kas var izglābt. “Uz mums gulstas liela atbildība Dieva un cilvēku priekšā un mums ir jābūt par piemēra cienīgiem paraugiem, kas kalpo ne tikai savām kopienām, jo šodien ar to vairs nepietiek, bet visai unificētajai un globalizētajai pasaulei,” teica Francisks, Bahreinā uzrunājot starptautiskās Musulmaņu padomes locekļus.
