Cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušana nedrīkst palikt tikai sauklis
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Šajā laikā, kurā katru dienu dzirdam ziņas par karu”, sacīja Svētais tēvs, “jūsu liecība ir konkrēta miera zīme, cerības uz humānāku un brālīgāku pasauli zīme”. Katrai laicīgajai un ekleziālajai kopienai pienākas atbildēt cilvēku ar invaliditāti vajadzībām – viņš uzsvēra. Radīt un veidot iekļaujošas kopienas nozīmē izskaust ikvienu diskrimināciju un konkrētā veidā apmierināt katra cilvēka vajadzību justies atzītam un pieņemtam.
Nav iekļaušanas, ja trūkst brālības un savstarpējas vienotības pieredzes. Nav iekļaušanas, ja tā paliek tikai sauklis, formula, kas tiek lietota politiski korektās uzrunās, karogs, ko piesavināties. Nav iekļaušanas, ja sadzīvē un attiecībās nekas nemainās – sacīja pāvests.
Turpinājumā Francisks atgādināja, ka nepietiek tikai aizstāvēt personu tiesības. Jēzus uz sastaptajiem cilvēkiem – īpaši uz tiem, kuri bija izslēgti no pasaules vareno un pat tā laika reliģisko vadītāju uzmanības loka – raudzījās ar maiguma un žēlsirdības pilnu skatienu. Tāpēc katru reizi, kad kristīgā kopiena vienaldzību pārvērš tuvībā un izslēgšanu – piederībā, tā izpilda savu pravietisko misiju. “Patiešām nepietiek tikai aizstāvēt personu tiesības”, teica Svētais tēvs, “bet ir jāstrādā tā, lai atbildētu arī viņu būtiskajām vajadzībām – miesas, psihiskajām, sociālajām un garīgajām vajadzībām”. Svarīgi, lai cilvēkiem ar invaliditāti tiktu nodrošināta, piemēram, piekļuve ēkām un tikšanās vietām, lai tiktu pārvarēti fiziskie šķēršļi un aizspriedumi. Taču arī ar to nepietiek.
“Ir nepieciešams veicināt vienotības garīgumu, lai tādā veidā ikviens justos kā viena ķermeņa daļa ar savu neatkārtojamo personību”, sacīja pāvests. “Tikai tādā veidā katrs ar saviem ierobežojumiem un talantiem jutīsies iedrošināts pielikt savu artavu visas Baznīcas un visas sabiedrības labā”.
Francisks vēlēja, lai visas kristīgās kopienas kļūst par vietām, kur pieņemšana un iesaistīšana nebūtu tikai noteiktos atsevišķos gadījumos izteikti vārdi, bet kļūtu par ikdienas pastorālās darbības mērķi. Tādā veidā, sludinot, ka Kungs mīl visus, grib glābt visus un visus bez izņēmuma ielūdz pie sava svētku galda, mēs varēsim kļūt ticami. “Baznīca ir visu mājas, kristieša sirds ir mājas visiem bez izņēmuma”, piebilda pāvests.
