Pāvesta un žurnālistu saruna, atgriežoties no PJD Lisabonā

Inese Šteinerte - Vatikāns

Paskaidrojot, kāpēc izpalika publikai veltīta uzruna Fatimā, Francisks teica, ka viņš šoreiz ir koncentrējies vienīgi uz lūgšanu. Viņš lūdzies par mieru, jo arī Dievmāte pirms vairāk nekā 100 gadiem parādoties Fatimā, aicināja lūgties par mieru.

Tūlīt pēc tam tika skarts jautājums par seksuālajiem pārkāpumiem Portugāles Baznīcā. Kam ir jānotiek ar bīskapiem, kuri zināja par šiem pārkāpumiem, bet neziņoja par tiem autoritātēm – jautāja žurnālists. “Baznīcā ir frāze, ko nemitīgi atkārtojam, proti, “nulles tolerance”, “nulles tolerance”,” teica pāvests. Viņš apgalvoja, ka Baznīcas ganiem, kuri nav uzņēmušies atbildību, par to ir jāatbild. Kas attiecas uz Baznīcu Portugālē, Svētais tēvs pastāstīja, ka tur šobrīd notiek pozitīva lietu izskatīšanas virzība.

Sekoja franču žurnālista jautājums par pāvesta veselības stāvokli un par viņa plānoto vizīti uz Marsiļu. Taču, kāpēc Francisks neveic plašāku vizīti Francijā, jeb, vai viņam ir kaut kas pret Franciju, vēlējās zināt “Le Figaro” pārstāvis.

 “Mana veselība ir laba,” teica Francisks, “diegus man izņēma, dzīvoju normālu dzīvesveidu, nēsāju apsēju, kas būs jānēsā vēl 2-3 mēnešus, lai izvairītos no zarnu izvirzīšanās uz priekšu, kamēr nostiprināsies muskuļi.” Atbildot uz žurnālista jautājumu par redzi, viņš pastāstīja, ka ir saīsinājis uzrunu draudzē, jo bijis pārāk spožs apgaismojums, kas sagādājis grūtības nolasīt tekstu. Arī gadījumos, kad pāvests runā spontānā veidā, viņš to darot, lai izvairītos no pārāk akadēmiskas valodas un lai vieglāk rastu komunikāciju ar publiku. Taču, arī akadēmiskās uzrunās viņam tīkot iespraust kādu joku, lai kontrolētu komunikācijas ritējumu. Francisks pieskārās veidam, kā būtu jāteic homīlijas, lai tās nebūtu ilgstošas un viņa vārdiem runājot, nekļūtu par ticīgo “spīdzināšanu”. Homīlijai ir jābūt “īsai, skaidrai, ar skaidru vēsti un tajā ir jāieliek maigums”, norādīja pāvests.

Kas attiecas uz ceļojumu pa Franciju, Svētais tēvs atgādināja, ka viņš ir bijis Strasbūrā, drīz dosies uz Marsiļu, bet dziļāk Franciju neapmeklēs. Viņš pastāstīja, ka uz Marsiļu dodas tāpēc, ka ir noraizējies par “Vidusjūras problēmu”. “Migrantu izmantošana ir noziegums,” turpināja Francisks, tāpēc, lai runātu par migrantu drāmu, Marsiļā viņš piedalīsies saietā, kurā būs klātesoši politiķi un uz kuru ierasties gatavojas arī prezidents Makrons. Žurnālista vēlreiz pamudināts, pāvests apliecināja, ka pret Franciju viņam nekas nav un ka Eiropā viņš ir izvēlējies apmeklēt mazās valstis. Lielās, tādas, kā Francija, Spānija, Lielbritānija, viņš atstāšot “uz vēlāku laiku, uz beigām”.

Lisabonā Francisks vairākkārt atkārtoja, ka Baznīcā ir vieta “visiem, visiem, visiem”. Pamatojoties uz šo apgalvojumu, vācu žurnāliste no aģentūras Katolische Nachrichten Agentur (KNA) atzīmēja, ka, piemēram, sievietes un homoseksuāļi tajā pašā laikā nevar saņemt sakramentus. Kā to skaidro pāvests?

 “Baznīca ir atvērta visiem, taču ir likumdošana, kas regulē dzīvi Baznīcas iekšienē,” atgādināja Svētais tēvs. Tas, ka ir cilvēki, kuri nevar saņemt sakramentus, “nenozīmē, ka Baznīca ir aizvērta”. “Dievu savam ceļam katrs satiek Baznīcā un Baznīca ir māte un pavadītāja katram viņa ceļā. Baznīcā pastāv kalpojuma veidi, lai vestu uz priekšu ganāmpulku, lai soli pa solim pavadītu cilvēku viņa nobriešanas ceļā,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka vienkāršošana “nav ekleziāla”, tā ir “kā agnostiska herēzija, kas šodien, šķiet, ir modē”. “Baznīca ir māte, tā pieņem visus, un katrs iet savu ceļu Baznīcā, bez publicitātes, un tas ir ļoti svarīgi,” norādīja pāvests. Viņš pateicās žurnālistei par drosmi uzdot šo jautājumu.

Preses konferences noslēgumā Svētais tēvs dalījās pārdomās par tikko aizvadītajām Pasaules Jauniešu dienām, kas viņam, kā pāvestam, bija jau ceturtās. “Pirmās notika Riodežaneiro, tās bija monumentālas, brazīliešu garā, skaistas! Otrās Krakovā, trešās Panamā, un šīs bija ceturtās,” teica Francisks, atzīmējot, ka Pasaules Jauniešu dienas Lisabonā bija skaitliski vislielākās – saskaņā ar konkrētiem datiem, vairāk nekā miljons cilvēku.

Pāvests atzīmēja, ka starp tām, kurās viņš piedalījies, šīs Pasaules Jauniešu dienas bija sagatavotas vislabāk. “Jaunieši cenšas skatīties uz priekšu un viņi ir nākotne,” “ir jāprot viņus pavadīt”, tāpēc Pētera pēctecis ļoti uzsvēra dialoga nozīmi starp veciem ļaudīm un jauniešiem, starp vecvecākiem un mazbērniem. Francisks uzskata, ka šis dialogs ir vēl svarīgāks, nekā vecāku un bērnu dialogs. “No vecvecākiem bērni apgūst saknes,” viņš teica.

Pāvests atzīmēja, ka dažreiz dzird sakām, ka “jaunieši ne vienmēr dzīvo saskaņā ar morāli”. “Kurš gan no mums nav pieļāvis morāla rakstura kļūdu savā dzīvē?” viņš jautāja. Piebildis, ka “ikvienam savā dzīvē ir bijuši savi kritieni”, un ka “tāda ir dzīve”, Francisks norādīja, ka “Kungs mūs gaida vienmēr, jo Viņš ir žēlsirdīgs un ir Tēvs, un žēlsirdība ir lielāka par visu.” “Man šīs Pasaules Jauniešu dienas bija ļoti skaistas, pirms sēsties lidmašīnā, es tikos ar brīvprātīgajiem, kuru bija 25 tūkstoši,” ar prieku atcerējās Svētais tēvs.

Šajās dienās dzirdējām dažu jauniešu liecības, kuri ir cīnījušies ar mentālajām problēmām un depresiju. “Catholic News Service” žurnālistes ierosināts, pāvests aplūkoja pašnāvību problēmu. Viņš pieminēja, ka šodien pašnāvību jauniešu vidū ir ļoti daudz, kaut arī mediji par tām ziņo maz. Daudzi jaunieši izjūt nemieru, depresiju, taču ne tikai psiholoģiskā ziņā vien. Pāvests izteica nožēlu, ka daudzās zemēs ir pārmērīgas prasības universitātēs, jaunieši nespēj iegūt diplomu, vai atrast darbu un izdara pašnāvību. Šī problēma ir aktuāla un Francisks aicināja pievērst tai uzmanību.  

Līdz ar to Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs Mateo Bruni noslēdza preses konferenci un rosināja izlasīt pāvesta ieteikto grāmatu “Hermanito” par kāda migranta stāstu, ko Svētais tēvs pieminēja konferences laikā.