Pāvests: PJD parādīja, ka brālīga pasaule ir iespējama
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Lisabonas PJD, kas notika pēc pandēmijas, visi izjuta kā Dieva dāvanu, kas sakustināja visas pasaules jauniešu sirdis un pamudināja viņus doties ceļā, lai satiktos savā starpā un satiktu Jēzu – teica pāvests, iesākot katehēzi. Viņš atzina, ka pandēmija nopietni iedragāja sociālo dzīvi. Jaunieši to izjuta jo īpaši. Taču Dievs deva pretēju “atspērienu”. Šīs PJD iezīmēja jaunu sākumu. Jaunieši Jēzus Kristus vārdā atsāka savu lielo svētceļojumu cauri kontinentiem.
Turpinājumā pāvests atgādināja, ka PJD dalībniekiem Evaņģēlijs piedāvāja kā priekšzīmi Jaunavu Mariju. Viņa viskritiskākajā savas dzīves brīdī devās pie savas māsīcas Elizabetes. “Marija cēlās un steigšus aizgāja” (Lk 1, 39), teikts Evaņģēlijā. Marija visu dara steigšus, jo viņa ir visu cilvēku mamma. Tādā veidā Marija aizvien vada trešā gadu tūkstoša jauniešus Kristum sekošanas ceļā, kā viņa to jau darīja pirms viena gadsimta tieši Portugālē, Fatimā, kad parādījās trīs bērniem un uzticēja viņiem ticības un cerības vēsti Baznīcai un pasaulei.
Francisks paskaidroja, ka tāpēc PJD laikā devās uz Fatimu, Dievmātes parādīšanās vietu, un kopā ar dažiem slimajiem jauniešiem lūdzās, “lai Dievs dziedina pasauli no dvēseles slimībām: augstprātības, meliem, ienaida, vardarbības”. “Tās ir dvēseles slimības, un pasaule ar tām slimo”, viņš uzsvēra. Pāvests arī pastāstīja, ka Fatimā atjaunoja savu, Eiropas, pasaules veltīšanu Marijas Bezvainīgajai Sirdij. “Es lūdzos par mieru, jo visās pasaules malās notiek daudz karu”, viņš sacīja.
Pēc tam Svētais tēvs atgādināja, kāda ir PJD nozīme. Viņš uzsvēra, ka tas nebija ne atvaļinājums, ne tūrisma brauciens, pat ne garīgs pasākums kā tāds; PJD ir tikšanās caur Baznīcu ar dzīvo Kristu; jaunieši dodas satikties ar Kristu. Protams, ka tur, kur sapulcējas jaunieši, tur valda arī prieks.
Svētais tēvs atzina, ka viņa vizītes Portugālē laikā valdīja svētku noskaņa. Viņš pateicās Dievam par to un pauda pārliecību, ka vietējā Baznīca, kas pielika daudz pūļu pasākuma organizēšanā un jauniešu uzņemšanā, saņems jaunu enerģiju savam turpmākajam ceļam un varēt atkal mest tīklus ar apustulisku dedzību. Jauniešu Portugālē klātbūtne jau tagad ir vitāli svarīga un tā kļūs vēl nozīmīgāka. Daudzi no viņiem, atgriežoties no PJD, apmeklēja Romu. Daži piedalījās arī šajā vispārējā audiencē. Pēc tam pāvests turpināja:
Kamēr Ukrainā un citās pasaules vietās notiek cīņas un kamēr noteiktās slēgtās zālēs tiek kalti kara plāni, PJD visiem parādīja, ka ir iespējama citādāka pasaule: brāļu un māsu pasaule, kur kopā, blakus cits citam, plīvo visu tautu karogi, kur nav naida, baiļu, noslēgšanās, ieroču! Jauniešu vēsts bija skaidra: vai pasaules varenie tajā ieklausīsies? Jaunieši grib mieru, bet vai šīs ilgas tiks sadzirdētas? Jēzus joprojām saka: “Kam ausis dzirdēšanai, tas lai klausās! Kam acis, tas lai skatās!”
Uzrunas noslēgumā pāvests vēlreiz pateicās Portugālei, Lisabonai, valsts prezidentam, kurš piedalījās visos pasākumos, valdībai, Lisabonas patriarham, Bīskapu konferences prezidentam un bīskapam, kurš koordinēja PJD, visiem līdzstrādniekiem un brīvprātīgajiem. Francisks atgādināja, ka PJD bija iesaistīti 25 tk. brīvprātīgo, ar kuriem viņš satikās svētdien, pirms izlidošanas no Lisabonas. “Lai caur Jaunavas Marijas aizbildniecību Kungs svētī visas pasaules jauniešus un svētī portugāļu tautu”, viņš novēlēja, noslēdzot savu uzrunu trešdienas vispārējās audiences dalībniekiem. Pāvests aicināja visus Pāvila VI zālē klātesošos ticīgos kopā lūgt Dievmāti, lai viņa svētī portugāļu tautu.
