PJD noslēguma Mise: Baznīcai un pasaulei ir vajadzīgi jaunieši kā zemei lietus

Silvija Krivteža, Jānis Evertovskis - Vatikāns 

Svētdien, 6. augustā, Baznīca svin Kunga Pārveidošanās svētkus. Uzrunājot visas pasaules jauniešus, pāvests Euharistijas svinību laikā tiem deva trīs padomus: mirdzēt, klausīties un nebaidīties. “Kungs, labi mums šeit būt!” (Mt 17, 4). Šos vārdus teica apustulis Pēteris Jēzum Tabora kalnā, un mēs gribam, lai pēc šīm piesātinātajām dienām tie būtu arī mūsējie – sacīja Francisks. Cik skaists ir tas, ko mēs piedzīvojām kopā ar Jēzu, kopā viens ar otru, un cik skaists ir tas, kā mēs lūdzāmies. Ar lielu prieku sirdī. Ko mēs tagad paņemsim sev līdzi? Svētais tēvs atbildēja ar jau minētajiem darbības vārdiem. 

Pirmais: mirdzēt. Jēzus tiek apskaidrots. Evaņģēlijā lasām, ka “Viņa seja mirdzēja kā saule”. Viņš nupat bija pasludinājis savas ciešanas un nāvi pie krusta, tādējādi sagraujot varenā un pasaulīgā Mesijas tēlu, sagraujot savu mācekļu cerības. Tagad, lai palīdzētu viņiem pieņemt Dieva plānu, Jēzus paņem trīs no viņiem - Pēteri, Jēkabu un Jāni -, uzved viņus savrup augstā kalnā un pārveidojas. Šis “spožums” sagatavo mācekļus ciešanu naktij. Pāvests turpināja: 

“Draugi, dārgie jaunieši, šajā laikā arī mums ir vajadzīgs mazliet gaismas, vajadzīgi gaismas uzplaiksnījumi, kas kalpotu kā cerība, lai varētu pārvarēt visādu tumsu, kas apņem mūsu dzīvi, daudzās ikdienas sakāves, lai tās pārvarētu ar Jēzus Augšāmcelšanās gaismu, jo Viņš ir Gaisma, kam nav norieta. Viņš ir gaisma, kas spīd pat naktī”.

Svētais tēvs atgādināja, ka Dievs apgaismo mūsu skatienu, apgaismo mūsu sirdi, mūsu prātu, mūsu gribu kaut ko dzīvē darīt. Tomēr mēs nekļūstam mirdzoši, kad uzmanības centrā noliekam sevi, kad cenšamies radīt perfektu tēlu. Pat ja tādā gadījumā mēs jūtamies stipri un veiksmīgi, tomēr neesam mirdzoši. Mēs kļūstam mirdzoši tad, kad, pieņemot Jēzu, iemācāmies mīlēt tā, kā mīl Viņš. Mīlēt kā mīl Jēzus – lūk, tad mēs kļūstam mirdzoši. “Draudzene, draugs, nemaldini sevi”, piekodināja pāvests, “tu kļūsi par gaismu tad, kad veiksi mīlestības darbus”.

Otrais darbības vārds ir klausīties. Uz Tabora kalna mācekļus apklāj spožs mākonis. Francisks norādīja, ka no šī mākoņa, kurā bija Tēvs, atskan balss: “Klausiet Viņu”. Klausīt Jēzu – tajā meklējams viss kristīgās dzīves noslēpums. Klausīties, ko tev saka Jēzus. Varbūt kāds iebildīs, ka nezina, ko viņam saka Jēzus. Šajā sakarā pāvests aicināja paņemt rokās Evaņģēliju un lasīt, ko Jēzus saka, un ieklausīties, ko saka mūsu sirds. Jēzum mums ir mūžīgās dzīves vārdi, un Viņš atklāj, ka Dievs ir Tēvs. Viņš mums atklāj mīlestības ceļu. Francisks norādīja, ka ir svarīgi klausīties, ko saka Jēzus, jo mēs ar visu savu labo gribu reizēm uzsākam ceļus, kas šķiet ir mīlestības ceļi, bet īstenībā tie ir aiz mīlestības maskēti egoisma ceļi. “Esiet uzmanīgi attiecībā uz egoismiem, kas slēpjas aiz mīlestības”, piekodināja pāvests. “Klausies Viņu, jo Viņš tev parādīs, kāds ir mīlestības ceļš”.

Visbeidzot, trešais vārds: nebaidīties. “Nebaidieties”, atgādināja Svētais tēvs. Tas ir vārds, kas Bībelē atkārtojas daudzreiz. Un tas bija pēdējais vārds, ko Jēzus Pārveidošanās notikuma beigās teica saviem mācekļiem: “Nebaidieties”.

“Jums, jaunieši, kas lolojat cēlus sapņus, bet ko bieži nomāc bailes nespēt tos īstenot”, turpināja pāvests, “jums, kas dažkārt domājat, ka nekas neizdosies (dažreiz mūs pārņem neliels pesimisms); jums, jaunieši, kurus šajā laikā piemeklē kārdinājums ļauties mazdūšībai, varbūt uzskatīt sevi par nepiemērotiem vai slēpt savas ciešanas, maskējot tās ar smaidu; jums, jaunieši, kas vēlaties mainīt pasauli (un tas ir labi, ka vēlaties mainīt pasauli) un cīnīties par taisnīgumu un mieru; jums, jaunieši, kas savā dzīvē ieguldāt pūles un izdomu, bet jums šķiet, ka ar to nepietiek; jums, jaunieši, kas Baznīcai un pasaulei esat vajadzīgi kā zemei lietus; jums, jaunieši, kas esat tagadne un nākotne; jā, tieši jums, jaunieši, Jēzus saka: ‘Nebaidieties!’, ‘Nebaidieties!’”.

Šis Svētā tēva izrunātais Jēzus vārds vairākkārt izskanēja un atbalsojās pa visu milzīgo parku, kas kopš sestdienas vakara vigīlijas bija pārvērties par sava veida “Tabora kalnu” un žēlastības dāvanu lauku PJD dalībniekiem.

“Tagad jūs uzlūko pats Jēzus”, Svētās Mises homīlijas noslēgumā sacīja pāvests. “Viņš Jūs pazīst. Viņš pazīst ikviena no jums sirdi, Viņš pazīst katra no jums dzīvi, Viņš pazīst jūsu priekus, skumjas, panākumus un neveiksmes. Viņš pazīst jūsu sirdi. Šodien, šo PJD laikā, Lisabonā Viņš jums saka: ‘Nebīstieties, nebīstieties, esiet droši, nebīstieties’”.