Paļāvība atbrīvo, bet bailes paralizē
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Kāds cilvēks, aizceļodams, uztic saviem kalpiem talentus, tas ir, savus labumus jeb kapitālu (sal. Mt 25, 14-30). Talenti bija naudas vienība – skaidroja pāvests. Katrs kalps saņem pēc savām spējām. Atgriežoties, kungs prasa atskaitīties par to, kā talenti tika izmantoti. Divi kalpi nopelnīja ar uzviju, un kungs viņus par to slavē, bet trešais nobijās un apraka savu talentu, par ko saņem bargu rājienu. Francisks norādīja, ka, pārdomājot šo līdzību, varam iepazīt divas atšķirīgas pieejas Dievam.
Pirmajai pieejai ir raksturīgas cilvēka bailes. Viņš aprok saņemto talentu, nesaskata, kādas bagātības ir saņēmis no Dieva. Viņš neuzticas ne savam Kungam, ne pats sev. Viņš baidās no Kunga, nesaskata ne cieņu, ne no Kunga puses viņam izrādīto uzticēšanos. Viņš redz tikai bargu kungu, tiesnesi. Tā šis cilvēks redz Dievu. Viņš netic Dieva labestībai, nespēj ieticēt tam, cik Kungs ir labs pret viņu. Tāpēc viņš “nobloķējas” un nespēj iesaistīties saņemtajā misijā.
Otro pieeju mums atklāj tie divi kalpi, kuri laida saņemtos talentus apgrozībā un guva dubultu peļņu. Viņi novērtē sava kunga izrādīto uzticību un arī paši viņam uzticas. Viņi investē visu, ko saņem – pat ja sākumā nezina, vai viss ies labi. Romas bīskaps paskaidroja, ka viņi mācās, saskata iespējas un gudri meklē to labāko. Viņi nebaidās riskēt. Viņi uzticas, mācās un riskē. Viņi rīkojas drosmīgi, brīvi un radoši, tādējādi gūstot jaunas bagātības. Turpinājumā pāvests norādīja, ka mēs atrodamies it kā krustcelēs, tas ir, mums Dieva priekšā ir divas iespējas – baidīties vai uzticēties.
“Vai nu tu baidies Dieva priekšā, vai Viņam uzticies”, uzsvēra Francisks. “Mēs, tāpat kā līdzības galvenie varoņi, esam saņēmuši talentus. Mēs visi esam tos saņēmuši – daudz vērtīgākus par naudu. Kā mēs tos investēsim, daudz kas būs atkarīgs no mūsu uzticēšanās Kungam, kurš dara brīvu mūsu sirdi, palīdz mums būt aktīviem un radošiem labajā. Neaizmirsti to: paļāvība vienmēr atbrīvo, bet bailes paralizē”.
Pāvests piebilda, ka tas attiecas arī uz bērnu audzināšanu. Bailes paralizē, bet uzticēšanās ļauj būt brīviem. Vai es ticu, ka Dievs ir Tēvs un man uztic dāvanas, tāpēc ka Viņš man uzticas? Vai es uzticos Viņam un līdz ar to nebaidos riskēt? – Francisks aicināja ikvienu uzdot sev šos jautājumus un katru dienu lūgšanā sacīt: “Kungs, es uzticos Tev. Dod man spēku iet uz priekšu. Es paļaujos uz Tevi. Es uzticos, kas attiecas uz lietām, kuras Tu man uzticēji. Palīdzi man saprast, kā labāk tās izmantot”. Romas bīskaps aicināja visus Baznīcas locekļus dzīvot arī savstarpējās uzticēšanās gaisotnē un cienīt citam citu. Viņš lūdzās, lai Jaunava Marija mums palīdz uzveikt bailes, lai mēs nekad nebaidītos no Dieva! Bijībai – “jā”, bet bailēm – “nē”, un uzticēties Kungam.
