Francisks mediķiem atgādina par Dieva maigumu un līdzjūtību
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vēršoties pie pediatriem, Francisks norādīja, ka viņi ir sava veida atskaites punkts un palīgs jaunajiem pāriem, jo pavada bērnus viņu augšanas procesā. Bērni vienmēr ir dāvana un Kunga svētība – uzsvēra Svētais tēvs, atzīstot, ka Itālija, diemžēl, noveco. Viņš izteica cerību, ka kaut kas tiks darīts, lai jaunieši atgūtu drosmi un ar prieku kļūtu par vecākiem. Citādi mūsdienās sanāk tā, ka cilvēki dod priekšroku sunītim nevis bērnam.
Uzrunājot ausu, deguna un kakla speciālistus, pāvests atgādināja, ka šie orgāni ir svarīgi mūsu savstarpējai saskarsmei un attiecībām. Evaņģēlijs vēstī, ka Jēzus tuvojas aklajiem, kurlajiem un mēmajiem – cilvēkiem, kuri dzīvo vientulībā un ir nošķirti no citiem. Dziedinot viņus, Kungs veic noteiktus žestus un izrunā īpašus vārdus. “Es domāju, ka šie žesti un vārdi varētu jūs iedvesmot”, sacīja pāvests, “jo tajos atspoguļojas Dieva līdzjūtība un maigums pret mums, bet jo īpaši pret tiem, kuriem ir grūtības attiecībās”.
Francisks klātesošajiem norādīja, ka viņi kopā ar citiem mediķiem un veselības aprūpes darbiniekiem ir visas valsts galvenās kolonnas. Pandēmijas laikā daudzi jo daudzi nesavtīgi veltīja sevi, lai glābtu pacientu dzīvības. Šajā kontekstā pāvests norādīja uz Itālijas veselības aprūpes sistēmas trūkumiem – medicīnas darbinieku pārslodzi un nepietiekamību, kā arī ekonomisko krīzi, kas ietekmē pacientu un mediķu dzīves kvalitāti. Pārāk bieži tiek noteiktas pārsteidzīgas diagnozes, daudzi atsakās ārstēties, daudzi ārsti un medmāsas, būdami pārguruši, pamet savu darbu un dodas strādāt uz ārzemēm. Valsts veselības aprūpes sistēma Itālijā balstās uz tādiem principiem kā universalitāte, vienlīdzība un solidaritāte, taču mūsdienās pastāv risks atstāt tos novārtā. Lūdzu, saglabājiet šo sistēmu, kas ir visas tautas labā – aicināja Svētais tēvs. Daži grib atzīt tikai maksas medicīnu, un tas nav pareizi. Jāiestājas arī valsts veselības aprūpes sistēmas labā, tā jāattīsta, jo tā kalpo visai tautai.
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja uz divām pretējām un bīstamām parādībām: no vienas puses, centieniem pēc veselības par katru cenu, slimības izskaušanas utopiju; no otras – vājāko un trauslāko cilvēku atstāšanu novārtā un dažos gadījumos nāves kā vienīgā atrisinājuma piedāvāšanu. “Taču medicīna, kas atsakās no ārstēšanas un slēpjas aiz dehumanizētām un dehumanizējošām procedūrām, vairs nav dziedināšanas māksla”, brīdināja Francisks. “Tā vietā pret slimo cilvēku ir jāizturas kā labajam samarietim, kurš nenovēršas, bet noliecas pār ievainoto un atvieglo viņa ciešanas, neuzdodot jautājumus, neaizslēdzot savu sirdi un prātu ar aizspriedumiem, nedomājot par savu labumu”.
Svētais tēvs aicināja mediķus paturēt prātā Evaņģēlija līdzību par Labo samarieti (sal. Lk 25) un tādā veidā pašiem būt līdzjūtīgiem. Viņš atgādināja, ka Dievu vienmēr raksturo tuvība, līdzjūtība un maigums, un šādām īpašībām ir jāpiemīt tiem, kuri rūpējas gan par cilvēku fizisko veselību, gan arī psihi un garīgo dzīvi. Tad arī sabiedrība kļūs labāka.
Bez tam tie, kuri rūpējas par citiem, nedrīkst atstāt novārtā rūpes arī paši par sevi – atgādināja pāvests. Pēdējo gadu laikā ārstu, medmāsu un citu veselības aprūpes darbinieku izturība bija pakļauta nopietnam pārbaudījumam. Tāpēc ir vajadzīgi tādi pasākumi, kas veicinātu minētās kategorijas darbinieku cieņu un uzlabotu viņu darba apstākļus, lai viņi varētu veikt savu darbu pēc iespējas efektīvāk. Noslēgumā Francisks iedrošināja jauniešus izvēlēties mediķu profesiju, lai tādā veidā rūpētos par tuvāko.
