Francisks tiekas ar "dzīvās Betlēmes" atveidotājiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks pateicās bērniem, kā arī bazilikas arhipriesterim, kardinālam Staņislavam Rilko un ārkārtējam komisāram, arhibīskapam Rolandas Makrickas, kurš tik daudzos bērnus iesaistīja šajā iniciatīvā.
Santa Maria Maggiore – Marijas Lielākajā bazilikā glabājas Jēzus silītes relikvija. Pāvests atzīmēja, ka tāpēc tai ir īpaša saikne ar Betlēmi. Dievnamā ir skatāma arī Arnolfo di Kambio veidotā skulptūru grupa, kas tiek uzskatīta par pirmo Betlēmes notikuma atveidojumu mākslas vēsturē. XIII gadsimta tēlnieks šīs skulptūras izveidoja pēc pāvesta Nikolo IV pasūtījuma.
Uzrunājot savus viesus, Francisks pakavējās pie dzīvā Betlēmes atveidojuma, ko pirms 800 gadiem Grečo ciematā sarīkoja svētais Francisks no Asīzes. “Ir svarīgi atcerēties, kāpēc viņš to izgudroja, saprast tā jēgu, lai to nereducētu tikai uz folkloristisku faktu,” teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka svētais Francisks vēlējās attēlot Jēzus dzimšanu, lai savos brāļos un apkārtnes iedzīvotājos izsauktu apbrīnu un maigumu pret Dieva noslēpumu, kurš no Marijas piedzima lopu kūtiņā un tika guldīts silītē.
“Attēlojumam viņš vēlējās piešķirt konkrētību. Tas nebija ne gleznojums, ne statujas, bet no dzīvas miesas sastāvoši cilvēki, lai izceltu Kristus Iemiesošanās realitāti. Tātad, pirmā doma, kurā vēlos ar jums dalīties, ir sekojoša: dzīvās Betlēmes mērķis ir sirdī atmodināt izbrīnu par bērnu tapušā Dieva noslēpuma priekšā”.
Otrā doma, kurā pāvests dalījās ar bērniem – dzīvās Betlēmes tēlotājiem, bija veltīta brāļiem un māsām mūsdienu Betlēmē, kā arī visā Svētajā Zemē, kur piedzima, dzīvoja, nomira un augšāmcēlās Jēzus. “Zinām, kāda tur ir situācija, ko izraisījis karš un kas ir gadu desmitiem ilgušā konflikta sekas,” teica Francisks. Viņš aicināja bērnus dzīvās Betlēmes ainas attēlot solidaritātes garā ar tiem, kuri cieš. “Viņiem,” piebilda Svētais tēvs, “Ziemassvētki grasās būt sāpju un sēru pilni, bez svētceļniekiem, bez svinībām.”
“Nevēlamies atstāt viņus vienus. Būsim viņiem tuvi lūgšanās, palīdzot konkrēti, kā arī ar jūsu dzīvo Betlēmi, kas atgādina visiem, ka Betlēmes ciešanas nozīmē atvērtu brūci gan Tuvajiem Austrumiem, gan visai pasaulei. Šajos Ziemassvētkos domāsim, domāsim par Svēto Zemi!”
Tikšanās noslēgumā, pirms dot savu apustulisko svētību, pāvests novēlēja ar ticību un prieku izdzīvot Betlēmes silītes atveidojuma dienu, lai tā kļūst par Evaņģēlija liecību.
