Pāvests: Nē karam! Cilvēki negrib ieročus, bet maizi
Vatican News
Dārgie brāļi un māsas, priecīgus Ziemassvētkus!
Kristiešu acis un sirdis visā pasaulē ir vērstas uz Betlēmi; tur, kur šajās dienās valda sāpes un klusums, izskan gadsimtiem ilgi gaidītais pasludinājums: "Jums ir piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs" (Lk 2,11). Šie ir eņģeļa vārdi Betlēmes debesīs, un tie ir adresēti arī mums. Tas mūs piepilda ar paļāvību un cerību, ka Kungs ir piedzimis mūsu dēļ, ka Tēva mūžīgais Vārds, bezgalīgais Dievs, ir iemājojis mūsu vidū. Viņš ir kļuvis miesa, Viņš ir nācis "mājot mūsu vidū" (Jņ 1, 14): tā ir vēsts, kas maina vēstures gaitu!
Betlēmes vēstījums ir "liela prieka vēsts" (Lk 2, 10). Kāda prieka? Nevis pārejošas pasaulīgas laimes, nevis izklaides prieka, bet "liela" prieka, jo tas mūs dara "lielus". Jo šodien mēs, cilvēki, ar mūsu ierobežotību, esam pārliecināti par vēl nebijušu cerību, proti, to, ka esam dzimuši Debesīm. Jā, Jēzus, mūsu brālis, ir nācis, lai padarītu savu Tēvu par mūsu Tēvu: trausls Bērns atklāj mums Dieva maigumu; un vēl vairāk: Viņš, Tēva vienpiedzimušais, dod mums "spēju kļūt par Dieva bērniem" (Jņ 1, 12). Tas ir prieks, kas mierina sirdi, atjauno cerību un dāvā mieru: tas ir Svētā Gara prieks, prieks par to, ka esam mīļotie bērni.
Brāļi un māsas, šodien Betlēmē, zemes tumsā, tika iedegta šī nedziestošā liesma, šodien pār pasaules tumsu valda Dieva gaisma, "kas apgaismo ikvienu cilvēku" (Jņ 1, 9): priecāsimies par šo žēlastību! Priecājies tu, kas esi zaudējis paļāvību un pārliecību, jo tu neesi viens: Kristus ir piedzimis tevis dēļ! Priecājies tu, kas esi atmetis cerību, jo Dievs tev pastiepj savu roku: Viņš nevis rāda uz tevi ar pirkstu, bet piedāvā tev savu mazā bērniņa roku, lai tevi atbrīvotu no bailēm, paceltu no grūtībām un parādītu, ka Viņa acīs tu esi tik vērtīgs, kā nekas cits. Priecājies, tu, kas nerodi mieru savā sirdī, jo tev ir piepildījies senais Isaja pravietojums: "Bērns mums ir piedzimis, dēls mums ir dots [...], un Viņa vārds būs: […] Miera Valdnieks" (9,5). Ar Viņu "mieram nebūs gala" (9,6).
Svētajos Rakstos Miera Valdniekam ir pretstatīts "šīs pasaules valdnieks" (Jņ 12,31), kurš, sējot nāvi, darbojas pret Kungu, "kurš mīl dzīvību" (Gudr 11,26). Mēs redzam viņu darbībā Betlēmē, kad pēc Glābēja piedzimšanas notiek nevainīgo noslepkavošana. Cik daudz nevainīgu cilvēku slepkavību pasaulē: mātes miesās, uz ceļiem, kur bezcerīgie meklē cerību, tik daudzu bērnu dzīvēs, kuru bērnību izpostījis karš. Viņi ir šodienas mazie Jēzus bērni.
Tātad teikt "jā" Miera Princim nozīmē teikt "nē" karam, ikvienam karam, pašai kara loģikai, ceļojumam bez mērķa, sakāvei bez uzvarētāja, neprātam bez attaisnojuma. Bet teikt "nē" karam nozīmē teikt "nē" ieročiem. Jo, ja cilvēks, kura sirds ir nestabila un ievainota, savās rokās atrod nāves instrumentus, agri vai vēlu viņš tos izmantos. Un kā var runāt par mieru, ja ieroču ražošana, pārdošana un tirdzniecība pieaug? Šodien, tāpat kā Hēroda laikos, ļaunuma sazvērestības, kas vēršas pret dievišķo gaismu, pārvietojas liekulības un slēpšanās ēnā: cik daudz bruņotu slaktiņu notiek kurlā klusumā, daudziem nezinot! Cilvēki, kas negrib ieročus, bet maizi, kas cīnās par iztiku un prasa mieru, nezina, cik daudz valsts naudas tiek tērēts priekš bruņošanās. Taču viņiem būtu jāzina! Lai par to runā, lai par to raksta, lai ir zināmas intereses un ieguvumi, kas kustina karu auklas.
Isajs, kurš pravietoja par Miera valdnieku, rakstīja par dienu, kurā "viena tauta vairs nepacels zobenu pret otru"; par dienu, kurā cilvēki "vairs nemācīsies karot", bet "salauzīs savus zobenus un darīs tos par lemešiem, un savus šķēpus par sirpjiem" (2,4). Ar Dieva palīdzību centīsimies, lai šī diena tuvojas!
Lai šī diena tuvojas Izraēlai un Palestīnai, kur karš satricina šo valstu iedzīvotāju dzīvi. Es viņus visus apskauju, īpaši Gazas un visas Svētās zemes kristiešu kopienas. Savā sirdī es nesu skumjas par 7. oktobra briesmīgā uzbrukuma upuriem un vēlreiz steidzami aicinu atbrīvot tos, kas joprojām tiek turēti kā ķīlnieki. Es lūdzu izbeigt militārās operācijas ar to šausminošajām sekām - nevainīgu civiliedzīvotāju upuriem - un labot izmisīgo humanitāro situāciju, atverot durvis palīdzības ievešanai. Lai izbeidzas vardarbība un naids, bet palestīniešu jautājums lai tiek risināts, īstenojot patiesu un neatlaidīgu pušu dialogu, ko atbalstītu stingra politiskā griba un starptautiskās sabiedrības atbalsts.
Es domāju arī par nomocītās Sīrijas iedzīvotājiem, kā arī par iedzīvotājiem Jemenā, kuri joprojām cieš. Es domāju par dārgo Libānas tautu un lūdzos, lai tā drīz atgūtu politisko un sociālo stabilitāti.
Ar acīm, kas pievērstas Bērnam Jēzum, es lūdzu mieru Ukrainai. Atjaunosim savu garīgo un cilvēcisko tuvību tās nomocītajai tautai, lai ar katra no mums atbalstu viņi sajustu Dieva mīlestības konkrētību.
Lai tuvojas galīgā miera diena starp Armēniju un Azerbaidžānu. To veicinās humāno iniciatīvu turpināšana, pārvietoto cilvēku likumīga un droša atgriešanās savās mājās, kā arī savstarpēja cieņa pret katras kopienas reliģiskajām tradīcijām un kulta vietām.
Neaizmirsīsim spriedzi un konfliktus, kas satricina Sāhelas reģionu, Āfrikas ragu, Sudānu, kā arī Kamerūnu, Kongo Demokrātisko Republiku un Dienvidsudānu.
Lai tuvojas diena, kad Korejas pussalā nostiprināsies brālīgas saites, paverot ceļu dialogam un izlīgumam, tādējādi radot apstākļus ilgstošam mieram.
Lai Dieva Dēls, kas kļuva par pazemīgu Bērnu, iedvesmo politiskās autoritātes un visus labas gribas cilvēkus Amerikas kontinentā rast piemērotus risinājumus, lai pārvarētu sociālās un politiskās nesaskaņas, cīnītos pret nabadzības formām, kas aizskar cilvēku cieņu, izlīdzinātu nevienlīdzību un risinātu sāpīgo migrācijas jautājumu.
Silītes Bērns mūs aicina būt par balsi tiem, kuriem tās nav: par balsi nevainīgajiem, kuri mirst ūdens un maizes trūkuma dēļ; par balsi tiem, kuri nevar atrast darbu vai ir to zaudējuši; par balsi tiem, kuri ir spiesti bēgt no dzimtenes labākas nākotnes meklējumos, riskējot ar savu dzīvību nogurdinošos ceļojumos un pakļaujot sevi negodīgu cilvēku tirgotāju nežēlastībai.
Brāļi un māsas, tuvojas Jubilejas žēlastības un cerības laiks, kas sāksies pēc gada. Lai šis sagatavošanās laiks ir iespēja piedzīvot sirds atgriešanos; pateikt "nē" karam un "jā" mieram; ar prieku atbildēt Kungam, kurš mūs aicina, kā pravietoja Isajs, "sludināt prieka vēsti nelaimīgajiem, dziedināt satriektās sirdis, sludināt atlaišanu gūstekņiem un brīvību cietumniekiem" (Is 61, 1).
Šie vārdi ir piepildījušies Jēzū (Lk 4, 18), kurš šodien dzimis Betlēmē. Pieņemsim Viņu, atvērsim savas sirdis Viņam, mūsu Glābējam, Miera Princim!
Ziemassvētku vēstījuma "Urbi et Orbi" tekstu tulkoja priesteris Kārlis Miķelsons
