Ar saskaņotu mēru palīdzību panākt globālu mieru un attīstību!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks raksta, ka forums dod daudzpusīgas sadarbības iespēju, lai izzinātu inovatīvus un efektīvus veidus, kā celt labāku pasauli. “Ceru, ka jūsu diskusijās tiks pievērsta uzmanība neatliekamajām sociālās saliedētības, brālīguma un izlīgšanas vajadzībām starp grupām, kopienām un valstīm, lai stātos pretim mūslaiku izaicinājumiem,” raksta pāvests.
Svētais tēvs atgādina, ka “paraugoties apkārt, redzam saplosītu pasauli, kurā miljoniem cilvēku – vīriešu, sieviešu, tēvu, māšu, bērnu, kuru sejas mēs nepazīstam, turpina ciest, arī no ieilgušu konfliktu un karu sekām”. Pāvests norāda, ka miers, pēc kura ilgojas pasaules tautas, nevar būt nekas cits kā taisnības auglis (sal. Is 32:17). Tāpēc tas prasa vairāk nekā nolikt ieročus vien. Tas prasa novērst netaisnības, kas ir konflikta cēloņu saknē. Starp vislielākajām netaisnībām ir bads, kas turpinās veselos pasaules reģionos, neraugoties uz to, ka citviet milzīgs daudzums pārtikas tiek izmests atkritumos.
Arī dabas resursu izmantošana turpina padarīt bagātākus tikai dažus, turpretim veselas tautas, kuras ir šo resursu tiešas mantinieces, tiek atstātas trūkumā un nabadzībā. Pāvests aicina neaizmirst plaši izplatīto vīriešu, sieviešu un bērnu ekspluatāciju, kas tiek spiesti strādāt par niecīgu samaksu un kuriem ir atņemta personīgās attīstības un profesionālās izaugsmes perspektīva. Francisks atzīmē, ka globalizācijas procesam, kas līdz šim ir skaidri parādījis pasaules nāciju un tautu savstarpējo atkarību citai no citas, piemīt svarīga morālā dimensija, kura ir jāpiemēro ekonomiskajās, kultūras, politiskajās un reliģiskajās diskusijās, kuru mērķis ir piešķirt formu starptautiskās kopienas nākotnei.
“Pasaulē, ko aizvien vairāk apdraud vardarbība, agresija un šķelšanās, ir būtiski, lai valstis un biznesa pasaule vienotiem spēkiem veicinātu tālredzīgus un ētiski veselīgus globalizācijas veidus, kuriem tiekšanās pēc varas un individuālā labuma ir jāpakārto rūpēm par visas cilvēces kopējo labumu, vai tas būtu politisks, vai ekonomisks, dodot priekšroku nabadzīgajiem, trūkumcietējiem un tiem, kuri atrodas vistrauslākajās situācijās,” teikts pāvesta vēstījumā Davosas foruma dalībniekiem. Tajā atzīmēts arī, ka biznesa un finanšu pasaule šodien darbojas aizvien plašākos kontekstos, kur nacionālajām valstīm ir ierobežota spēja pārvaldīt straujās pārmaiņas starptautiskajās ekonomikas un finanšu attiecībās. “Šāda situācija prasa, lai bizness vadītos nevis tikai pēc peļņas, bet arī pēc augstiem ētikas standartiem, jo īpaši attiecībā uz vājāk attīstītajām valstīm, kurām nevajadzētu būt atkarīgām no netaisnīgām, vai augļojošām finanšu sistēmām,” teikts pāvesta vēstījumā.
Francisks norāda, ka ir nepieciešama starptautiska politiska rīcība, lai ar saskaņotu mēru palīdzību varētu panākt globālu mieru un patiesu attīstību. Īpaši svarīgi ir, lai starpvaldību struktūras varētu efektīvi pildīt kontroles un vadības funkcijas ekonomikas sektorā, jo kopējā labuma sasniegšana ir mērķis, kuru nevar panākt atsevišķas valstis, pat tās, kuras dominē varas, bagātību un politiskā spēka ziņā. Starptautiskās organizācijas tiek aicinātas nodrošināt vienlīdzību, kas ir tiesību pamatā, lai visi varētu piedalīties pilnīgas attīstības procesā, respektējot likumīgās atšķirības.
