Kontemplēt Jēzu, nenozīmē zaudēt laiku, bet piešķirt laikam jēgu

Inese Šteinerte - Vatikāns

Šie gudrie vīri atzīst Kunga klātbūtni vienkāršā Bērnā – nevis princī, vai augstmanī, bet nabadzīgu ļaužu bērnā, un nometas Viņa priekšā ceļos, to adorējot.

Uz šejieni, pie Bērna, viņus ir atvedusi zvaigzne, un Viņa mazajās un nevainīgajās actiņās tie ir uztvēruši visuma Radītāja gaismu, kuru tie meklēja visu savu dzīvi. Pāvests norādīja, ka tā ir izšķiroša pieredze ķēniņiem, kā arī mums – Bērnā Jēzū redzam Dievu, kurš tapa cilvēks. “Tad raudzīsimies uz Viņu un apbrīnosim Viņa pazemību,” aicināja Francisks. Viņš atzīmēja, ka kontemplēt Jēzu, palikt Viņa priekšā, adorēt Viņu Euharistijā, nenozīmē zaudēt laiku, bet piešķirt laikam jēgu. Tas nozīmē atrast dzīves virzienu vienkāršībā un klusumā, kas veldzē sirdi.

Svētais tēvs pamudināja rast laiku, lai paraudzītos uz bērniem tāpat kā ķēniņi raugās uz Jēzu. Arī mazie mums stāsta par Jēzu ar savu uzticību, tiešumu, spēju brīnīties, ar viņu veselīgo ziņkāri, viņu spēju raudāt un nepiespiesti smieties, ar spēju sapņot. “Tāds ir Dievs,” teica pāvests, “uzticīgs, vienkāršs, dzīvi mīlošs kā Bērns”.

 “Ja uzkavēsimies pie Bērna Jēzus citu bērnu kompānijā, tad iemācīsimies brīnīties un kļūsim vienkāršāki un labāki, kā trīs ķēniņi. Un pratīsim iemantot jaunus un radošus skatienus pasaules problēmu priekšā. Pajautāsim sev, vai šajās dienās esam apstājušies, lai adorētu, vai esam atvēlējuši Jēzum kaut nedaudz telpas, lūdzoties silītes priekšā? Vai esam veltījuši laiku bērniem, runājuši un rotaļājušies ar viņiem? Un visbeidzot, vai spējam raudzīties uz pasaules problēmām ar bērnu skatienu?”

Pāvests lūdzās, lai Marija, Dieva Māte vairo mūsos mīlestību uz Bērnu Jēzu un uz visiem bērniem, jo īpaši tiem, kuri cieš no kara un netaisnībām.