Pāvests: komunikācija ir viscilvēciskākā lieta

Piektdien, 12. janvārī, pāvests pieņēma audiencē atbildīgos par komunikāciju diecēzēs, reliģiskajās kongregācijās, katoliskajās kustībās un draudzēs Francijā. Viņi šajās dienās piedalās Francijas Bīskapu konferences rīkotajā simpozijā. Tā kā Svētais tēvs nejutās labi, klātesošie saņēma viņa uzrunu rakstiskā veidā. Tajā viņš norāda, ka komunikācija saistās nevis ar propagandu vai mārketingu, bet rūpēm par otru.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Mūsdienu pasaulē, kurā viss ir cieši savienots un kura ir pārblīvēta ar ziņām, jūsu komunikācija ir lieliska misija. Tāpēc jūs nolēmāt ik pa laikam apstāties – šoreiz Romā -, lai dalītos, lūgtos un klausītos – norāda Svētais tēvs, vienlaikus atzīstot, ka arī pāvesta kalpošana šodien ir saistīta ar komunikācijas pasauli. Līdz ar to šādi brīži ļauj no jauna atklāt savas komunikācijas sakni, patiesību, par kuru esam aicināti liecināt, to kopību, kas mūs vieno Jēzū Kristū. Šādi brīži pasargā mūs no maldīgās domāšanas, ka mūsu komunikācijas objekts būtu mūsu individuālās stratēģijas vai projekti; šie brīži palīdz neieslēgties savā vientulības, baiļu vai ambīciju kambarī un necentrēties tikai uz tehnoloģisko progresu.

Pāvests raksta, ka labas komunikācijas uzdevums šobrīd ir sarežģītāks nekā jebkad agrāk, un pastāv risks, ka tam var pieiet ar pasaulīgu mentalitāti: ar apsēstu vēlmi kontrolēt, ar  varu, panākumiem; ar domu, ka problēmas galvenokārt ir materiālas, tehnoloģiskas, organizatoriskas, ekonomiskas. Komunicēt nenozīmē citus pārbļaut vai veikt propagandu – viņš turpina. Tas nenozīmē slēpties aiz lozungiem. Tas nozīmē reizēm arī paklusēt. Komunikācija nav mārketinga jautājums. Komunicēt nozīmē būt pasaulē, lai uzņemtos rūpes par otru, par citiem; komunikācija ļauj ieraudzīt notikumu jēgu kristīgā gaismā; tā palīdz nepadoties agresivitātes un nomelnošanas kultūrai, ļauj dalīties labajā, skaistajā un patiesajā, veidojot vaļsirdīgas attiecības.

Pāvests atgādina, ka komunikācija vispirms ir liecības sniegšana, ka komunikatoriem jābūt drosmīgiem un ar plašu skatījumu. “Nevilcinieties dalīties ar visu labo, kas pastāv jūsu diecēzēs, kongregācijās, kustībās”, viņš mudina. “Nevilcinieties ar komunikācijas palīdzību veidot sadraudzību Baznīcā un brālību pasaulē. Esiet radoši. Esiet pretimnākoši. Sabiedrība vēlas dzirdēt un tai ir jādzird Baznīcas kā visu mīlošās Mātes vārds”.

Runājot par drosmi, Francisks norāda, ka tā izriet no pazemības un nopietnas profesionālās sagatavotības. Nedrīkst zaudēt drosmi pat tad, kad ziņu saņēmēji šķiet esam vienaldzīgi, skeptiski, dažreiz kritiski vai pat naidīgi noskaņoti. “Netiesājiet”, viņš aicina. “Dalieties Evaņģēlija priekā, mīlestībā, kas ļauj mums iepazīt Dievu un izprast pasauli. Arī mūsdienu vīrieši un sievietes slāpst pēc Dieva, meklē Viņu un to dara caur jums”.

Bez tam Svētais tēvs aicina komunikācijas darbiniekus skatīties plaši un tālu: uzlūkot pasauli visā tās skaistumā un sarežģītībā; apzināties, ka tas, kas mūs vieno, ir daudz lielāks nekā tas, kas mūs šķir; un ka tas ir jāizplata ar radošu pieeju, kas izriet no mīlestības. Visu izskaidro mīlestība – atgādina pāvests. Viss kļūst skaidrāks, tai skaitā, mūsu komunikācija, sākot ar sirdi, kas raugās ar mīlestību.

Vēršoties mutiski pie tikšanās dalībniekiem un sakot, ka viņam ir neliels bronhīts, pāvests atzina, ka nav viegli komunicēt. Tomēr pirmais, ko cilvēks dara, ir komunicēšana. Tas jau notiek no pirmo cilvēku laikiem: kad Ādams ieraudzīja Ievu, viņš komunicēja. Komunikācija jeb saziņa ir viscilvēciskākā lieta – uzsvēra Francisks.

12 janvāris 2024, 14:26