Pāvests sniedz interviju Itālijas televīzijas kanālam "Nove"

Salvatore Černucio - Vatikāns

 “Vai pastāv iespēja, ka Francisks varētu atkāpties no pāvesta amata pienākumu pildīšanas?” Atbildot uz šo jautājumu, viņš teica: “Man tas nenāk prātā un nerada ne raizes, ne vēlēšanos, kaut gan tāda iespēja paliek atvērta visiem Romas pāvestiem”. Apstiprinot teikto, svētā Pētera pēctecis nosauca divu šogad ieplānoto starptautisko ceļojumu maršrutus: Argentīnu un Polinēziju.

Uz Argentīnu, kur pāvests ir uzaicināts ar jaunā valsts prezidenta Havjēra Mileja oficiālas vēstules starpniecību, viņš gatavojas doties gada otrajā pusē. “Šajā, valstij sarežģītajā laikā, tauta ļoti cieš. Es plānoju savu ceļojumu otrajā gada pusē, jo tur ir nomainījusies valdība un radusies jauna realitāte. Augustā man ir jāveic ceļojums uz Polinēziju, bet vēlāk, ja tas varēs notikt, uz Argentīnu. Es vēlos to apmeklēt,” apgalvoja Horhe Mario Bergoljo, atzīmējot, ka “desmit gadi – tas ir pamatīgs laika posms”.

Pāvests pastāstīja, ka pagājušajā trešdienā Vatikānā bija ieradusies bērnu delegācija no Ukrainas. “Viņi karā ir kaut ko redzējuši un es teikšu vienu lietu: neviens no viņiem nesmaidīja, neraugoties uz to, ka bērniem piemīt spontāns prieks. Es uzdāvināju viņiem konfektes, bet viņi nesmaidīja, jo ir aizmirsuši, kā to darīt. Ir jānosoda iemesli, kuru dēļ bērns aizmirst smaidīt. Lūk, ko dara karš: tas atņem spēju sapņot,” teica Francisks. Viņš kārtējo reizi atgādināja par kara šausmām: “Slēgt mieru patiešām ir riskanti, taču karš – tas ir vēl lielāks risks. Aiz kariem slēpjas ieroču tirdzniecība. Kāds ekonomists man teica, ka tagad maksimālos procentus un vislielāko peļņu nes investīcijas ieroču rūpnīcās. Investēt, lai nogalinātu…”

Romas bīskaps uzsvēra: “Kara eshalācija mani biedē, jo šodien, turpinoties karam, rodas jautājums: “Ar ko mēs beigsim?” Ar atomieročiem, kuri iznīcinās visu visapkārt? Kā mēs beigsim? Kā Noasa šķirstā? Mani māc domas par to pašiznīcināšanās spēju, kāda šodien piemīt cilvēcei”.

Runājot par Baznīcas pastorālo būtību, pāvests atkārtoja aicinājumu “piedot visu” un izturēties pret cilvēkiem ar laipnību, norādot, ka īpaši svarīgs šis uzdevums ir biktstēviem. Francisks pastāstīja, ka savos 54 priesterības gados viņam tikai vienreiz ir nācies atteikt piedošanu un tas bijis “cilvēka liekulības dēļ”. “Es vienmēr visu esmu piedevis, taču, saprotot, ka kāds var no jauna pakrist, teikšu arī, ka Kungs mums piedod, lai palīdzētu nepakrist atkal, vai pakrist retāk. Mums ir jāpiedod vienmēr!”

Pāvests atbildēja arī uz jautājumu par Ticības mācības dikastērija dokumentu “Fiducia Supplicans”, kas ir veltīts iespējai svētīt pārus, kuri atrodas “nesakārtotā” situācijā attiecībā uz katoliskās tikumības izpratni. Dokuments ir izsaucis neviennozīmīgu un pat negatīvu reakciju. Romas bīskaps atzina, ka “dažreiz lēmumi nerod pieņemšanu no citiem” un “tas bieži notiek nezināšanas dēļ”. Pāvests apstiprināja teikto, kas jau izskanēja Pasaules Jauniešu dienās Lisabonā: “Kungs svēta katru, kurš var pieņemt Kristību, tātad, katru cilvēku. Taču, pēc tam cilvēkiem ir jāatveras Dieva svētībai un jāsaskata, kādu ceļu tiem piedāvā Dievs. Mūsu pienākums ir ņemt šos cilvēkus aiz rokas un palīdzēt iet šo ceļu, nevis nosodīt viņus jau pašā sākumā”.

Intervijā vieta bija atvēlēta arī migrācijas tematam, kas pāvestam ir ļoti tuvs. Viņš atcerējās aizkustinošu tikšanos ar jaunu kamerūnieti Pato, kura sieva un 6 gadus vecā meita pagājušajā gadā nomira no bada, karstuma un slāpēm tuksnesī starp Tunisiju un Lībiju. Francisks pieņēma šo vīrieti Svētās Martas namā Vatikānā aizvadītā gada novembrī.

 “Attieksme pret migrantiem ir ārkārtīgi cietsirdīga jau kopš brīža, kad tie pamet savas mājas līdz pat viņu nonākšanai Eiropā”, teica pāvests, atgādinot par dramatisko daudzu cilvēku situāciju Lībijas lēģeros un par traģēdiju Kutro, Kalabrijas piekrastē, 2022. gada februārī. “Patiešām, katram ir tiesības palikt mājās, vai kļūt par migrantu, taču, nekad nedrīkst aizvērt durvis,” uzsvēra Francisks. Viņš norādīja, ka “ir nepieciešama labi pārdomāta migrācijas politika, kas spētu “ņemt migrantu problēmu savās rokās un izskaust mafiozus grupējumus, kuri izmanto migrantus”.

Runājot par Baznīcas reformām, Romas bīskaps uzsvēra, ka vispirms ir jāveic “siržu reforma”, un tikai pēc tam jāpāriet pie struktūrām, kuras ir jāsaglabā, jāmaina, vai jāreformē saskaņā ar mērķi, kuram tās ir paredzētas. Veikt sirds reformu, nozīmē attīrīt to no naida un skaudības, no netikumiem, kas samaitā jebkuras attiecības.

Tie bija tikai daži no tematiem, par kuriem pāvests runāja intervijā Itālijas televīzijas kanāla “Nove” programmā “Che tempo che fa”. Tā ir populāra programma, kurā Francisks jau ir piedalījies, kad to pārraidīja telekanāls RAI.

Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte