Grēksūdze nav pašanalīze, bet Dieva žēlsirdības atzīšana
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Uzrunā, ko tikšanās dalībnieki saņēma rakstiskā veidā, Francisks pārdomā Nožēlas aktu, kura autors ir izcilais 18. gadsimta morālteologs, svētais Alfonss Marija de Liguori. Pāvests pievēršas trīs elementiem – grēku nožēlai, paļāvībai uz Dievu un apņēmībai vairs negrēkot. Viņš norāda, ka Nožēlas akts ir vienkārša, taču nozīmes bagāta lūgšana, ko skaitām Izlīgšanas rita laikā. Neraugoties uz mazliet antīku izteiksmes veidu, šī lūgšana ir aizvien ļoti aktuāla. Tās autors svētais Alfonss bija tautai tuvs gans, izcili līdzsvarots vīrs, kas turējās tālu no divām galējībām – pārspīlētās stingrības un vaļīguma.
Pirmais elements ir grēku nožēla. Pāvests uzsver, ka tā nav ne pašanalīzes, ne vainas apziņas rezultāts. Tā rodas, mums apzinoties savu nožēlojamību Dieva bezgalīgās mīlestības un Viņa neierobežotās žēlsirdības priekšā. Šī Dieva mīlestības un žēlsirdības pieredze aizkustina mūsu sirdi un pamudina mūs lūgt Viņam piedošanu, pilnīgi paļaujoties uz Viņa tēvišķo labestību, kā to skaitām šajā lūgšanā: “Mans Dievs, es no visas sirds nožēloju un skumstu par saviem grēkiem, jo es apvainoju Tevi, kurš esi bezgala labs”.
Patiesībā grēka apziņa cilvēkā ir proporcionāla tieši Dieva bezgalīgās mīlestības uztverei – skaidro pāvests. Jo vairāk mēs izjūtam Viņa maigumu, jo vairāk vēlamies būt pilnīgā vienotībā ar Viņu un jo labāk redzam ļaunuma postu savā dzīvē. Un tieši šī apziņa, kas tiek dēvēta par “nožēlu” un “skumjām”, mudina mūs pārdomāt, kādi mēs esam un kādi ir mūsu darbi, un atgriezties. Svētais tēvs uzstājīgi atgādina paturēt prātā, ka Dievs nekad nenogurst mums piedot, un piekodina, lai arī mēs no savas puses nekad nepagurstam lūgt Viņam piedošanu.
Otrais elements jeb attieksme ir paļāvība. Grēku nožēlas lūgšanā ir teikts, ka Dievs ir “bezgalīgi labs un cienīgs būt mīlēts vairāk par visu”. Ir skaisti dzirdēt atskanam no penitenta mutes apliecinājumu, ka Dievs ir bezgalīgi labs un Viņam un Viņa mīlestībai pienākas mūsu dzīvē pirmā vieta. Mīlēt “vairāk par visu” nozīmē ierādīt visā centrālo vietu Dievam – smelt no Viņa gaismu, izvēlēties Viņu savas vērtību hierarhijas priekšgalā un visā uzticēties Viņam. Šī prioritāte dzīvinās ikvienu citu mūsu mīlestību: pret cilvēkiem un radību, jo tas, kurš mīl Dievu, mīl savu brāli un vienmēr taisnīgumā un mierā tiecas pēc viņa labuma.
Trešais elements ir apņemšanās. Runa ir par grēku nožēlotāja gribu vairs nekrist vecajos grēkos un no nepilnīgas nožēlas pāriet uz pilnīgu nožēlu. Mēs paužam šo attieksmi, sakot: “Es apņemos ar Tavu svēto palīdzību vairs nekad Tevi neapvainot”. Pāvests skaidro, ka šajos vārdos ir ietverta apņemšanās, nevis apsolījums. Patiešām neviens no mums nevar apsolīt Dievam, ka vairs nekad negrēkos. Lai saņemtu piedošanu, tiek prasīts nevis tas, lai mēs galvotu, ka negrēkosim, bet lai tajā brīdī, tas ir, grēksūdzes laikā mums būtu šī apņemšanās, izteikta ar taisnu nodomu. Turklāt tā ir tāda apņemšanās, ko mums vienmēr jāizdara ar pazemību, kā tas tiek uzsvērts vārdos “ar Tavu svēto palīdzību”. Arsas prāvests, svētais Jānis Marija Vianejs, bieži atkārtoja, ka “Dievs mums piedod pat tad, ja zina, ka mēs atkal sagrēkosim”. Galu galā bez Viņa žēlastības nebūtu iespējama neviena atgriešanās.
Uzrunā pāvests aicina pievērst uzmanību arī skaistajam lūgšanas noslēgumam: “Kungs, Žēlsirdība, piedod man”. Šeit vārdi “Kungs” un “Žēlsirdība” tiek lietoti kā sinonīmi, un tas ir ļoti svarīgi. Dievs ir Žēlsirdība (sal. 1 Jņ 4, 8). Žēlsirdība ir Viņa vārds, Viņa sejas attēls. Mums vajadzētu vienmēr atcerēties to, ka katrā žēlsirdības aktā, katrā mīlestības aktā parādās Dieva vaigs – atgādina Francisks.
Romas bīskaps atzīst, ka biktstēviem uzticētais uzdevums ir ļoti skaists un svarīgs, jo viņi var palīdzēt saviem brāļiem un māsām piedzīvot Dieva mīlestības maigumu. Viņš aicina priesterus katru grēksūdzi izdzīvot kā vienreizēju un neatkārtojamu žēlastības brīdi un nesavtīgi dāvāt Kunga piedošanu. Pāvests arī mudina lūgties, lai šajā sagatavošanās Jubilejai gadā daudzās sirdīs un vietās uzplaukst Tēva žēlsirdība un līdz ar to lai cilvēki aizvien vairāk mīlētu, atzītu un slavētu Dievu.
