Pāvesta vēstījums pirmajā Pasaules bērnu dienā
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Svētais tēvs apliecina, ka adresē šo vēstījumu katram bērnam personīgi, jo, kā māca Svētie Raksti un kā to daudzkārt apliecināja Jēzus, katrs bērns ir dārgs Dieva acīs. Vienlaikus viņš adresē šo vēstījumu visiem bērniem, jo visi ir svarīgi un visi kopā pauž ikviena no mums vēlmi augt un atjaunoties. “Atcerieties, ka mēs visi esam bērni un brāļi, (…) un neviens nevarētu augt, ja nebūtu citu, kurus mīlēt un no kuriem saņemt mīlestību”, piekodina Francisks.
Bērni ir ne tikai savu vecāku un ģimeņu prieks, bet arī cilvēces un Baznīcas prieks. Pāvests aicina viņus vienmēr uzmanīgi ieklausīties pieaugušo – savu mammu, tēvu, vecvecāku stāstos. Tajā pašā laikā viņš mudina bērnus neaizmirst tos savus vienaudžus, kuri ir spiesti cīnīties ar slimībām un grūtībām slimnīcā vai mājās, tos, kuri ir kļuvuši par kara upuriem, kuri cieš badu un slāpes, kuri dzīvo uz ielas, ir spiesti karot vai bēgt kā bēgļi, būdami šķirti no saviem vecākiem, kuri nevar iet skolā, ir kriminālo bandu, narkotiku vai citu verdzības formu vai seksuālās izmantošanas upuri. Vārdu sakot, neaizmirst visus tos bērnus, kuriem arī mūsdienās ir cietsirdīgi nozagta bērnība. “Ieklausieties viņos”, mudina Svētais tēvs, “vai drīzāk ieklausīsimies viņos, jo viņi savās ciešanās stāsta mums par to, kāda ir realitāte. Viņi runā ar asaru attīrītām acīm un ar to neatlaidīgo vēlmi pēc labā, kas dzimst to cilvēku sirdīs, kuri patiešām ir pieredzējuši, cik briesmīgs ir ļaunums”.
“Mani mazie draugi”, turpina Romas bīskaps, “lai mēs atjaunotu sevi un pasauli, nepietiek ar to, ka esam kopā savā starpā: mums ir jābūt vienotiem ar Jēzu. No Viņa mēs saņemam lielu drosmi: Viņš vienmēr ir blakus, Viņa Gars iet mums pa priekšu un pavada mūs pasaules ceļos. Jēzus mums saka: "Redzi, Es visu daru jaunu" (Atkl. 21, 5); šos vārdus es izvēlējos par jūsu pirmās Pasaules dienas tēmu. Šie vārdi aicina mūs kļūt tikpat veikliem kā bērniem, lai uztvertu to jauno, ko Gars izraisa mūsos un ap mums. Kopā ar Jēzu mēs varam sapņot par jaunu cilvēci un apņemties veidot sabiedrību, kas ir brālīgāka un rūpīgāk izturas pret mūsu kopīgajām mājām, sākot ar tādām vienkāršām lietām kā, piemēram, citu pasveicināšana, atļaujas lūgšana, atvainošanās, paldies teikšana. Pasaule vispirms tiek pārveidota ar mazām lietām, nekautrējoties spert tikai mazus soļus. Gluži pretēji, mūsu niecība mums atgādina, ka mēs esam trausli un ka esam vajadzīgi cits citam kā vienas miesas locekļi”.
Vēstījuma turpinājumā pāvests atgādina, ka vieniem pašiem nav pat iespējams būt laimīgiem, jo prieks vairojas tad, ja tajā dalāmies. Tas rodas līdz ar pateicību par saņemtajām dāvanām, kurās mēs dalāmies ar citiem. Francisks uzsver, ka vislielākā dāvana esam mēs paši cits citam. Mēs esam “Dieva dāvana”. “Padomājiet par saviem draugiem”, viņš mudina. “Cik skaisti būt kopā ar viņiem mājās, skolā, draudzē, oratorijā, visur; rotaļāties, dziedāt, atklāt visu kaut ko jaunu, izklaidēties – visiem kopā, nevienu neatstājot aizmugurē. Draudzība ir ļoti skaista, un tā padziļinās tikai šādi, tas ir, daloties un piedodot, esot pacietīgiem, drosmīgiem, radošiem un izdomas bagātiem, neļaujoties bailēm un aizspriedumiem”.
Pēc tam Svētais tēvs uztic bērniem kādu, kā viņš raksta, ļoti svarīgu noslēpumu: lai būtu patiesi laimīgi, ir jālūdzas, daudz jālūdzas, katru dienu, jo lūgšana mūs tieši vieno ar Dievu, piepilda mūsu sirdi ar gaismu un siltumu un palīdz mums visu veikt paļāvīgi un mierīgi. Arī Jēzus vienmēr lūdza Tēvu, saucot Viņu par “Abba”, “Tētis”. Pāvests aicina arī bērnus darīt tāpat. Viņš atgādina, ka “tur, kur divi vai trīs ir pulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mt 18, 20).
Vēstījuma noslēgumā Francisks aicina, lai bērni, gatavojoties maijā plānotajam saietam Romā, jau tagad katru rītu un vakaru lūgtos ar paša Jēzus vārdiem “Tēvs mūsu”. Viņš aicina bērnus lūgties kopā ar vecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem. Nevis automātiski skaitīt šo lūgšanu kā kādu formulu, bet, domājot par šiem vārdiem, ko Jēzus mums iemācīja. Jēzus aicina mūs un grib, lai mēs kopā ar Viņu iesaistāmies jaunas cilvēcīgākas, taisnīgākas un mierpilnākas pasaules veidošanā. Viņš, kurš mīlestībā atdeva sevi pie krusta, uzvarēja nāvi un samierināja mūs ar Tēvu, grib turpināt savu darbu Baznīcā ar mūsu starpniecību – uzsver pāvests. Viņš bērniem atgādina, ka Dievs mūs kopš mūžiem mīl, un Viņa skatiens ir kā vismīlošākā tēta un vismaigākās mammas skatiens. Viņš nekad mūs neaizmirst un ik dienas mūs pavada un atjauno ar savu Garu.
Francisks aicina bērnus kopā ar Mariju un svēto Jāzepu lūgties šo lūgšanu: “Nāc, Svētais Gars, atklāj mums savu skaistumu, kas atmirdz šīs zemes meiteņu un zēnu vaigā. Nāc, Jēzu, kurš visu dari jaunu, kurš esi ceļš, kas mūs ved pie Tēva, nāc un paliec ar mums. Āmen”.
