Francisks tiekas ar Anglikāņu Sadraudzības bīskapiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šogad, kopā svinot Vesperes svētā Pāvila atgriešanās svētkos, pāvests Francisks un arhibīskaps Džastins Velbijs piešķīra mandātu dažiem katoļu un anglikāņu bīskapu pāriem kopā veikt kalpojumu, lai “pasaulē paātrinātu visu kristiešu izlīgšanu vienas un vienotas Kristus Baznīcas klēpī”. Svētais tēvs pateicās arhibīskapam Velbijam par šo brālīgo sadarbību Evaņģēlija labā. Viņš atcerējās arī abu kopīgo vizīti Dienvidsudānā un pieminēja, ka tā ir zeme, kur strādā anglikāņu arhibīskapa dzīvesbiedre. Pāvests izteica atzinību arī par darbu, ko pēdējo 50 gadu laikā ir ieguldījusi Starptautiskā anglikāņu un katoļu komisija, kas darbojas, lai pārvarētu dažādus šķēršļus vienotības ceļā.
“Brāļi un māsas,” teica Francisks delegācijas locekļiem, “Lieldienu laiks mums liek atgriezties pirmsākumos caur Apustuļu darbu lasījumiem.” Autors neslēpj spriedzes un nesapratnes brīžus, kas bieži vien radās mācekļu trausluma, vai arī pagātnes tradīcijas dažādu interpretāciju dēļ. Taču visā stāstā redzams, ka galvenā loma pieder Svētajam Garam. Apustuļi nonāk pie slēdziena un risinājumiem, paklausot Viņu. Pāvests aicināja nebaidīties no diskusijām, bet dzīvot, pirmo vietu atstājot Paraklaitam, lūgties un klausīties, cenšoties saprast otru un pajautājot sev pašiem, vai esam paklausījuši Svētā Gara iedvesmām, vai arī pakļāvušies mūsu personīgajiem, vai grupas uzskatiem.
Pāvests apgalvoja, ka dievišķā perspektīva nekad nebūs šķelšanās, nekad nebūs dialoga pārraušana. “Dieva ceļš ved pie aizvien ciešākas piekļaušanās Kungam Jēzum, jo tikai kopībā ar Viņu atradīsim pilnīgu vienotību savā starpā,” teica Francisks, uzrunājot Anglikāņu Baznīcas vadītājus.
Romas bīskaps atzīmēja, ka mūsdienu saplosītajai pasaulei ir nepieciešams pazīt Kristu. Ciešanu netrūkst nedz kara un nabadzības izmocītajās zemēs, nedz arī tādās, kuras bauda mieru un labklājību. Nabadzīgie ir visur. Ko šādos apstākļos var piedāvāt kristieši, ja ne Jēzu Pestītāju? “Iepazīstināt ar viņu ir mūsu sūtība,” norādīja Svētais tēvs.
“Dārgie Anglikāņu Sadraudzības primasi,” pāvests uzrunāja klātesošos, “paldies, ka šogad esat izvēlējušies tikties apustuļu Pētera un Pāvila pilsētā. Izjust tuvību jūsu pārstāvētajām kopienām man nozīmē dāvanu. Zinu, ka Romas bīskapa loma starp kristiešiem vēl sastāda pretrunīgu un šķeltniecisku jautājumu. Taču, saskaņā ar pāvesta Gregora Lielā skaisto izteicienu, kurš misijā uz Angliju sūtīja svēto Augustīnu, Romas bīskaps ir “servus servorum Dei” – “Dieva kalpu kalps”.” Francisks izteica gandarījumu, ka vairākos ekumeniskajos dialogos ir sasniegti pozitīvi rezultāti par pāvesta primātu kā “dāvanu, kurā dalīties”.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atzīmēja, ka Katoliskā Baznīca šobrīd ir iesaistījusies sinodālajā ceļā. Viņš izteica prieku, ka vairāki Anglikāņu Baznīcas delegāti, to vidū viens Sadraudzības bīskaps, pagājušajā gadā piedalījās ģenerālasamblejas pirmajā sesijā. Pāvests apliecināja, ka viņš gaida ekumenisko dalību arī sesijā, kas notiks šī gada rudenī. “Lūdzos, lai labāka izpratne par Romas bīskapa lomu būtu viens no Sinodes augļiem,” pastāstīja Francisks.
