Ievainotajai pasaulei ir vajadzīgs mīlestības maizes aromāts

Silvija Krivteža – Vatikāns

"Viņš paņēma maizi un svētīja to" (Mk 14,22). Ar šiem vārdiem iesākas Euharistijas iedibināšanas apraksts, ko lasām svētā Marka evaņģēlijā. Mēs sāksim tieši ar šo Jēzus žestu – maizes svētīšanu, lai pārdomātu trīs Euharistijas noslēpuma dimensijas: pateicību, piemiņu un klātbūtni.

Noslēpuma pirmā dimensija ir pateicība. Vārds "Euharistija" izsaka "pateicību", pateicību Dievam par Viņa dāvanām, un šajā ziņā maizes zīme ir ļoti svarīga. Maize ir mūsu ikdienas barība, kas mūs spēcina. Mēs nesam pie altāra visu, kas mēs esam, un kas mums pieder: savu dzīvi, darbus, panākumus un arī neveiksmes. Dažādās kultūrās pastāv skaista tradīcija pacelt un noskūpstīt maizi, ja tā ir nokritusi zemē, atgādinot sev, ka maize ir dārga un vērtīga lai to izmestu, pat ja tā ir nokritusi zemē. Euharistija māca mūs svētīt, pieņemt un skūpstīt Dieva dāvanas, un to darīt ar prieku un pateicību, ne tikai svētkos, bet arī ikdienas dzīvē.

Pirmām kārtām, neizniekojot lietas un savus talantus, ko Kungs mums ir devis. Arī piedodot un palīdzot piecelties tiem, kuri pakrituši sava vājuma vai grēka dēļ. Viss ir dāvana, mēs nedrīkstam neko pazaudēt, neviens nevar palikt guļam grēkā, visiem ir jābūt iespējai piecelties un sākt no jauna. Un mēs to varam darīt arī ikdienas dzīvē, darot savu darbu ar mīlestību, rūpīgi, precīzi, pieņemot to kā dāvanu un misiju. Svarīgi vienmēr palīdzēt tam, kurš ir pakritis. Tikai vienā gadījumā drīkst otru cilvēku uzlūkot no augšas uz leju, tas ir, palīdzot viņam piecelties.

Lai pateiktos, mēs noteikti varētu pievienot vēl vairāk. Svarīga ir "euharistiskā" attieksme, jo tā māca mums saskatīt vērtību visam, ko mēs darām un ko upurējam.

Pirmkārt, pateikties. Otrkārt, "svētīt maizi" nozīmē svinēt piemiņu. Kam? Israēļa tautai tas bija atgādinājums par atbrīvošanu no verdzības Ēģiptē un ceļojumu uz Apsolīto zemi. Mums tā ir Kristus Pashas, Viņa ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpuma, caur kuru Viņš mūs atbrīvoja no grēka un nāves, aktualizācija. Tā ir savas dzīves pieminēšana, savu panākumu pieminēšana, savu kļūdu pieminēšana, tas ir atgādinājums par Kunga izstiepto roku, kas mums vienmēr palīdz piecelties, atgādinājums par Kunga klātbūtni mūsu dzīvē.

Ir cilvēki, kuri saka, ka patiesi brīvs ir tas, kurš domā tikai par sevi, kurš bauda dzīvi, kurš ar vienaldzību un pat augstprātību dara to, ko vēlas, nepievēršot uzmanību citu cilvēku vajadzībām. Tā nav īstā brīvība, tā ir apslēptā verdzība, tā ir tāda verdzība, kas mūs vēl vairāk paverdzina.

Brīvība neatrodas to cilvēku seifos, kuri vāc labumus tikai sev, vai to cilvēku dīvānos, kuri ieslīkst vienaldzībā, slinkumā un individuālismā. Patieso brīvību sastapsim Pēdējo vakariņu namā, kad no mīlestības nolieksimies savu brāļu un māsu priekšā, piedāvājot tiem savu kalpošanu, savu dzīvi kā "izglābtie".

Visbeidzot, Euharistiskā maize ir patiesa Kristus klātbūtne. Tādā veidā Viņš runā mums par Dievu, kurš nav tāls un greizsirdīgs, bet ir tuvs un solidārs ar katru cilvēku; kurš nekad mūs nepamet, bet vienmēr meklē, gaida un pavada mūs līdz sevis upurēšanas brīdim, būdams neaizsargāts un atkarīgs no mūsu pieņemšanas vai noraidījuma.

Kristus klātbūtne ir aicinājums būt tuvu saviem brāļiem un māsām, kalpojot viņiem ar mīlestību.

Brāļi un māsas, cik ļoti vajadzīga šāda maize mūsdienu pasaulei, lai tā no jauna spētu sajust tās aromātu, kas smaržo pēc pateicības, brīvības un tuvuma! Katru dienu mēs redzam pārāk daudz ceļu, kas, iespējams, kādreiz smaržoja pēc ceptas maizes, bet kas šodien vardarbības, kara, savtīguma un vienaldzības dēļ ved pie gruvešu kaudzēm! Tāpēc ir steidzami jāatgūst labā un svaigā mīlestības maizes smarža, lai turpinātu cerēt un nekad nenogurtu atjaunot to, ko iznīcina naids.

Tāda ir arī šī žesta nozīme, ko gatavojamies veikt Euharistiskās procesijas laikā: sākot no šī altāra, mēs iesim un nesīsim Kungu starp mūsu pilsētas namiem. Mēs to darīsim, nevis lai lepotos ar savu ticību, bet aicinātu visus piedalīties Euharistijā, pieņemt jaunas dzīves dāvanu, ko Jēzus mums dāvā. Iesim procesijā šādā garā. Paldies!