Francisks: "Padomāt par jaunu starptautisku finanšu arhitektūru!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Sanāksmi ir sarīkojusi Pontifikālā Zinātņu akadēmija ar mērķi uzsākt dialogu par tādu politisku pieeju īstenošanu, kas palīdzētu atrisināt parādu problēmu tā dēvēto “pasaules dienvidu” zemēs.
Pāvests norādīja, ka pēc “slikti pārvaldītas globalizācijas, pēc pandēmijas un kariem, atrodamies parādu krīzes priekšā, kas īpaši skar pasaules dienvidu zemes, radot nabadzību un izmisumu, un miljoniem cilvēku atņemot cieņpilnas nākotnes iespēju.” “Tāpēc,” teica Francisks, “nevienai valdībai nav morālu tiesību no savas tautas prasīt nodevas, kas nav samērojamas ar cilvēcisko cieņu”.
Lai salauztu finansiālo parādu jūgu, pāvests iesaka izveidot multinacionālu mehānismu, kas būtu balstīts uz solidaritāti un harmoniju starp tautām. Šim mehānismam būtu jārēķinās ar problēmas globālo nozīmi un tās ekonomiskajām, finanšu un sociālajām sekām. Ja šāda mehānisma trūkst, tad valda “glābjas, kurš var” loģika, kur zaudētāji vienmēr ir vājākie sabiedrības locekļi.
Pāvests, tātad, aicina “padomāt par jaunu starptautisku finanšu arhitektūru, kas būtu veiksmīga un radoša”. Tā kā tuvojas 2025. gada Jubileja, viņš atgādina par jūdu tautas tradīciju jubilejas gadā atlaist parādus un norāda, ka mūsdienās ir jāievēro, ka “vienas un tās pašas medaļas divas puses ir ekoloģiskais parāds un ārzemju parāds, un tie abi hipotēkai pakļauj nākotni”. “Tāpēc Svētais gads, kuram gatavojamies, liek atvērt prātu un sirdi, lai spētu atraisīt cilpas, kas žņaudz tagadni, neaizmirstot, ka esam tikai sargi un pārvaldnieki, nevis saimnieki,” sacīja Francisks.
Svētais tēvs aicināja sanāksmes dalībniekus kopā un atbildīgi darboties, ceļot mūsu visu kopējo namu. “Neviens tajā nevar dzīvot ar mierīgu sirdsapziņu, zinot, ka apkārt ir liels daudzums izsalkušo brāļu un māsu, kas ir iegrimuši sociālajā atstumtībā un trauslumā,” teica pāvests. Viņš norādīja, ka to pieļaut ir grēks – cilvēcisks un sociāls grēks.
