Pāvests uzrunā ekleziālo kustību un jauno kopienu moderatorus
Inese Šteinerte - Vatikāns
Atgādinājis, ka pirmais, kurš saskatīja nepieciešamību pēc sinodalitātes Baznīcā, bija pāvests Pāvils VI, kurš pēc Vatikāna II koncila izveidoja Bīskapu Sinodes sekretariātu, Francisks atzīmēja, ka šodien sinodalitāte ir ienākusi Baznīcas rīcības veidā. Pāvests uzrunā izcēla trīs “sinodālos tikumus” – domāt saskaņā ar Dievu, pārvarēt jebkādu aizvērtību un attīstīt pazemību.
Pakavējies pie pirmā – “domāt saskaņā ar Dievu”, Francisks norādīja, ka “pirmās lielās pārmaiņas, kas no mums tiek prasītas, ir pāriet no “tikai cilvēciskas domāšanas” uz “Dieva domāšanu”.” Baznīcā, pirms uzsākt kādu programmu, apustulātu, misiju, pāvests aicināja vienmēr sev pajautāt: “Ko šajā brīdī, šajā situācijā, no mums vēlas Dievs”? “Vai tiešām, to, ko vēlos es, ko vēlas grupa, vēlas arī Dievs”?
Otrkārt, “pārvarēt jebkādu aizvērtību”. Pāvests aicināja uzmanīties no kārdinājuma ieslēgties “aizvērtā lokā”. Viņš paskaidroja, ka “sava grupa, savs garīgums ir realitātes, lai palīdzētu iet kopā ar Dieva tautu, tās nav privilēģijas, jo tādā gadījumā pastāv risks palikt ieslēgtiem šajos aplokos.”
Trešais “sinodālais tikums”, ko izcēla Francisks, ir “attīstīt pazemību”. “Pazemība ir vārti, tas ir sākums,” viņš teica, atzīmējot, ka viņam kļūst skumji redzot kristiešus, to skaitā priesterus, kuri dižojas. Pāvests uzsvēra, ka tikai pazemīgie Baznīcā veic lielas lietas, jo pazemīgie turas uz stipra pamata, kas sastāv no Dieva mīlestības, kura nekad nemazinās. Tikai pazemīgais spēj saskatīt vērtību citos, tas pieņem citu ieguldījumu, viņu padomus, iekšējo bagātību, izceļot nevis savu “es”, bet gan visas kopienas “mēs”.
