Svētā Zeme: pāvests atzīmēs lūgšanas par mieru tikšanos
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Tā pati vieta, tas pats datums, bet pavisam cits konteksts. Sestdien, 8. jūnijā, plkst. 9.30 pāvests Francisks apmeklēs Vatikāna dārzus, lai pieminētu vienu no sava pontifikāta nozīmīgākajiem miera žestiem – trīs balsīs izskanējušo aicinājumu par mieru Tuvajos Austrumos, kurā piedalījās nu jau mūžībā aizgājušais Izraēlas prezidents Šimons Peress un pašreizējais Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass. Pasākumā, kas sekoja pāvesta ceļojumam uz Jeruzalemi, bija klātesoši arī Konstantinopoles patriarhs Bartolomejs I un Svētās zemes kristieši, ebreji un musulmaņi. Viņi visi piedalījās starpkonfesionālā lūgšanā, kā arī olīvkoka stādīšanas ceremonijā. Tieši vietā, kur tika iestādīts šis miera simbols – olīvu koks, 8. jūnijā netālu no Zinātņu akadēmijas galvenās ēkas notiks šī notikuma piemiņas pasākums. To piektdien, 31. maijā, apstiprināja Svētā Krēsla preses dienesta direktors.
2014. gada 8. jūnijā notiekošās tikšanās laikā Svētā Pētera pēctecis, pāvests Francisks, atzina, ka pārāk daudz cilvēku, daudz bērnu šodien ir kļuvuši par karu un vardarbības upuriem. Mūsu uzdevums ir parūpēties, lai viņu upuris nebūtu veltīgs. Lai šī upura piemiņa piepilda mūs ar drosmi darboties miera labā, ar spēku būt neatlaidīgiem un vest dialogu, ar pacietību, lai diendienā austu mierīgas savstarpējas sadzīvošanas audeklu.
„Lai panāktu mieru, ir vajadzīga drosme”, uzsvēra pāvests. “Tā ir vairāk vajadzīga nekā, lai karotu. Vajadzīga drosme, lai teiktu „jā” un tiktos, nevis, lai karotu; lai teiktu „jā” dialogam un nevis vardarbībai; lai teiktu „jā” sarunām, nevis naidam; lai teiktu „jā” vienošanos ievērošanai, nevis provokācijām; lai teiktu „jā” atklātībai un nevis divkosībai. Tam visam ir nepieciešama drosme, liels dvēseles spēks”.
Pirms noslēgt tikšanos ar lūgšanu, Francisks toreiz atgādināja, ka, lai panāktu mieru, mums ar saviem spēkiem vien nepietiek. Mums ir vajadzīga Dieva palīdzība. Mēs neatsakāmies no saviem pienākumiem, bet savas sirdsapziņas un savu tautu priekšā piesaucam Dievu. Un tas ir visaugstākais mūsu atbildības akts un galvenais mūsu pienākums. Mēs dzirdējām aicinājumu un mums tam ir jāatbild. Tas ir aicinājums pārraut naida un vardarbības spirāli, pārraut to ar vienu vienīgu vārdu: „brāli”. Taču lai mēs spētu šo vārdu izrunāt, mums visiem jāpaceļ savas acis uz Debesīm un jāatzīst, ka visi esam viena Tēva bērni – sacīja pāvests.
