Svētie Raksti ir Dieva vēstule radībai, tajos mēs atklājam Viņa seju

Silvija Krivteža - Vatikāns

Dārgie brāļi un māsas, labdien! Esiet sveicināti!

Šodien turpināsim katehēzi par Svēto Garu, kurš vada Baznīcu pie Kristus, mūsu cerības. Viņš vada mūs. Pagājušajā reizē kontemplējām Svētā Gara klātbūtni radīšanas darbā, bet šodien pārdomāsim par Viņa lomu atklāsmē, kurā Svētie Raksti ir Dieva iedvesmota un ticama liecība.

Apustuļa Pāvila Otrajā vēstulē Timotejam ir uzsvērts: "Visi Raksti ir Dieva iedvesmoti" (2. Tim 3,16). Kāds cits Jaunās Derības fragments vēstī: "Svētie Dieva cilvēki ir runājuši, Svētā Gara iedvesmoti" (2.Pēt 1,21). Tā ir mācība par Svēto Rakstu dievišķo izcelsmi, ko mēs pasludinām kā patiesību, kad apliecinām, ka Svētais Gars ir "runājis caur praviešiem".

Svētais Gars, kurš ir iedvesmojis Svētos Rakstus, ir arī Tas, kurš tos izskaidro un padara mūžīgi dzīvus un iedarbīgus. Vatikāna II koncils skaidro, ka "Svētie Raksti, Dieva iedvesmoti un reiz par visām reizēm fiksēti rakstiski, sniedz paša Dieva Vārdu un praviešu un apustuļu vārdos ļauj izskanēt Svētā Gara balsij" (21). Šādā veidā Svētais Gars turpina Baznīcā augšāmcēlušā Jēzus darbību, kurš pēc Lieldienām "atvēra mācekļu prātus Rakstu izpratnei" (sal. Lk 24, 45).

Var gadīties, ka kādu dienu mēs ticības un lūgšanas gaisotnē izlasīsim Svēto Rakstu fragmentu, ko esam lasījuši daudzas reizes bez īpašām emocijām un uzmanības, un tad šis teksts mūs pārsteidz, uzrunā mūs, izgaismo mūsu problēmu, ar kuru saskaramies, palīdz atklāt Dieva gribu attiecībā uz mums konkrētā dzīves situācijā. Kas izraisa šīs pārmaiņas, ja ne Svētā Gara gaisma? Svētā Gara ietekmē Rakstu vārdi kļūst gaiši, un šādos gadījumos mēs taustāmā veidā piedzīvojam, cik patiesi ir Pāvila Vēstulē ebrejiem teiktie vārdi: "Dieva Vārds ir dzīvs, iedarbīgs un asāks par jebkuru divasmeņu zobenu" (4, 12).

Baznīca stiprinās no Svēto Rakstu garīgās lasīšanas, tas ir, no lasīšanas Svētā Gara vadībā, kurš tos ir iedvesmojis. Tā centrā kā prožektors, kas visu izgaismo, ir Kristus nāves un augšāmcelšanās notikums, kurā īstenojies pestīšanas plāns, piepildījis visus pravietojumus, atklājis visus apslēptos noslēpumus un devis patieso atslēgu, kā lasīt Bībeles tekstu. Kristus nāve un augšāmcelšanās ir gaišā bāka, kas apgaismo visu Bībeli, apgaismo arī mūsu dzīvi. Atklāsmes grāmatas piektajā nodaļā lasām par Jēru, kas salauž "iekšpusē un ārpusē aprakstītu grāmatu, aizzīmogotu septiņiem zīmogiem" (sal. 5, 1-9). Baznīca, Kristus līgava, ir likumīga Gara iedvesmotā teksta interpretētāja, tā ir autentiskā pasludinājuma starpniece. Tā kā Baznīca ir apveltīta ar Svēto Garu, tā ir "patiesības pīlārs un balsts" (1 Tim 3, 15). Kāpēc? Tāpēc, ka ir Svētā Gara iedvesmota un stiprināta. Baznīcas uzdevums ir palīdzēt ticīgajiem un visiem patiesības meklētājiem pareizi interpretēt Bībeles tekstus.

Viens no veidiem, kā lasīt Dieva Vārdu, ir tā sauktā lectio divina prakse. Iespējams, ka ne visi izprot šī vārda patieso nozīmi. Tas ir aicinājums atvēlēt laiku personīgai, meditatīvai Svēto Rakstu lasīšanai. Tas ir ļoti svarīgi. Katru dienu centīsimies atrast laiku klausīties, lasīt un meditēt Svēto Rakstu fragmentu. Tāpēc es vēlreiz iesaku visiem nēsāt sev līdzi kabatas izmēra Evaņģēlija grāmatu. Lasiet to ceļā vai brīvā brīdī, jo tas svarīgi garīgās dzīves izaugsmē. Tomēr Svēto Rakstu lasīšana ir kopienas lasīšana per excellence, kas notiek liturģijā, Svētās Mises laikā. Tur mēs redzam, kā kāds notikums vai mācība, kas sniegta Vecajā Derībā, atrod savu pilnīgu piepildījumu Kristus Evaņģēlijā. Homīlijai ir jāpalīdz pārnest Dieva Vārdu no grāmatas uz konkrētu dzīves situāciju. Sprediķim ir jābūt īsam, kurā tiek ietverta kāda doma vai tēls. Sprediķis nedrīkst būt garāks par astoņām minūtēm, jo vēlāk zūd uzmanība un cilvēki aizmieg. To vēlos atgādināt priesteriem, kuri daudz runā, un nevar saprast ko tie runā. Starp daudziem Dieva vārdiem, ko mēs katru dienu dzirdam Svētās Mises vai Stundu liturģijas laikā, vienmēr ir kāds, kas ir domāts tieši mums. Šis vārds, pieņemts sirdī, var izgaismot mūsu dienu un atdzīvināt mūsu ticību un lūgšanu. Ir tikai jāļauj, lai tas nekad nepazustu tukšumā!

Nobeigumā pievērsīsimies kādai domai, kas var palīdzēt mums aizvien vairāk iemīlēt Dieva Vārdu. Līdzīgi kā mūzikas skaņdarbos, arī Svētajos Rakstos ir pamatnots, kas tos pavada no sākuma līdz beigām, un šī nots ir Dieva mīlestība. "Visa Bībele," norāda svētais Augustīns, "stāsta tikai par Dieva mīlestību". Savukārt svētais Gregors Lielais Svētos Rakstus sauc par "Visvarenā Dieva vēstuli savai radībai", līdzīgi kā līgavaiņa vēstule savai līgavai, un mūs mudina "mācīties iepazīt Dieva sirdi caur Dieva vārdu". "Ar šo Atklāsmi," skaidro Vatikāna II koncils, "savā mīlestības pārpilnībā neredzamais Dievs vēršas pie cilvēkiem kā draugiem un nodibina attiecības ar viņiem, lai aicinātu viņus uz dzīvi sadraudzībā ar Viņu un viņus uzņemtu tajā" (Dei Verbum, 2).

Dārgie brāļi un māsas, lasīsim Bībeles tekstus! Lai Svētais Gars, kurš ir iedvesmojis Svētos Rakstus un elpo ar tiem, palīdz mums atklāt šo Dieva mīlestību dzīves konkrētajās situācijās. Paldies!

Audiences noslēgumā pāvests Francisks sirsnīgi apsveica itāļu valodā runājošos svētceļniekus. Īpašus vārdus viņš veltīja arhibīskapam Ambrodžo Spreafiko un Frosinones-Veroli-Ferentino diecēzes ticīgajiem, kuri svin 1500. gadadienu kopš svētā pāvesta Ormisda, Frosinones pilsētas aizbildņa, nāves.

Francisks apsveica arī "Volley Academy Piacenza", kas sadarbībā ar diecēzes Nepilngadīgo aizsardzības dienestu veicina drošu sporta vidi, kā arī "Scholas Occurrentes" atbalstītā Enerģētikas akadēmiskā, sociālā un darba foruma dalībniekus.

"Visbeidzot, es vēlos sveikt visus jauniešus, slimniekus, vecāka gadagājuma cilvēkus un jaunlaulāto pārus. Rīt mēs svinēsim svētā Antonija no Padujas, priestera un Baznīcas doktora, liturģiskās piemiņas dienu. Lai šī izcilā sludinātāja, nabagu un cietošo aizbildņa piemērs ikvienā cilvēkā modina vēlmi iet ticības ceļu un atdarināt viņa dzīvi, tādējādi kļūstot par ticamiem Kristus Evaņģēlija lieciniekiem," sacīja pāvests Francisks.