Pāvests aicina Pontifikālo Urbāna universitāti nebaidīties no radošuma
Inese Šteinerte - Vatikāns
Francisks atzīmēja, ka “ir kāds plāns”, lai universitāti “samaisītu” ar citām universitātēm”, taču jau savas uzrunas sākumā Svētais tēvs attiecībā uz šo plānu teica kategorisku “nē”. Viņš atgādināja, ka Urbaniānai ir sava identitāte un tā vienmēr ir sakritusi ar misiju. Formācija, studijas, pētījumi, kas šajā mācību iestādē notiek, kā arī vitalitāte, ko tā izstaro, ir daļa no Kristus mandāta sludināt Labo vēsti visām tautām (sal. Mk 16.15). Šī mandāta īstenošanu “nevar uzskatīt par pabeigtu, tā vienmēr atrodas kustībā”, teica pāvests.
Pontifikālā Urbāna universitāte ir izveidota uz senās Urbāna kolēģijas bāzes, kura tika nodibināta pirms 400 gadiem. Šodien ir nepieciešams, lai šis mantojums palīdz sniegt atbilstošas atbildes uz jautājumiem, ko mūsdienu realitāte uzstāda Baznīcai un pasaulei. “Mēs nedzīvojam kristīgā sabiedrībā, bet būdami kristieši, esam aicināti dzīvot pašreizējā daudzveidīgajā sabiedrībā kā kristieši un kā atvērti cilvēki,” teica pāvests.
Runājot par Romā esošo pontifikālo augstāko mācību iestāžu iecerēm un nākotni, Svētais tēvs norādīja, ka ir nepieciešams paaugstināt formatīvo un pētījumu kvalitāti, kā arī racionālāk izmantot cilvēciskos un ekonomiskos resursus. Tāpēc ir vajadzīga spēja raudzīties tālāk par šodienu, ievērojot ekleziālo un sociālo situāciju, ekleziālo struktūru vitalitāti un to ilgstspējību, vietējo Baznīcu vajadzības, paaicinājumus uz priesterību un konsakrēto dzīvi, demogrāfiskos rādītājus dažādos reģionos. “Ir vajadzīgs veselīgs radošums, lai rastu atbilstošu pieeju,” teica pāvests un atkārtoti iedrošināja nebaidīties no radošuma.
Lai akadēmisko institūciju padarītu par pievilcīgu un konkurētspējīgu, ir nepieciešami docētaji, kuri strādā ar atdevi, kā arī zinātniskie pētījumi un spējas dot nozīmīgu doktrinālu pienesumu. Francisks paskaidroja, ka labi izmantot resursus, nozīmē apmainīties ar sešu akadēmisko institūciju docētājiem, izvairīties no resursu izniekošanas, rūpīgi plānot savas aktivitātes un atteikties no jau novecojušas prakses.
Pontifikālās Urbāna universitātes gadījumā pāvests aicināja vēl vairāk izcelt tās misionāro un starpkultūru specifiskumu formācijas darbā, lai studenti spētu oriģinālā veidā iepazīstināt ar kristīgo vēsti, sastopoties ar citām kultūrām un reliģijām. Francisks uzsvēra, ka kultūras evaņģelizācija un Evaņģēlija inkulturācija iet roku rokā.
Romas bīskaps novēlēja, lai tāpat, kā tas jau ir noticis Ķīnā un citviet Āzijā, arī pārējos pasaules ģeogrāfiskajos reģionos tiktu izveidots vairāk pētījumu centru un stiprināti jau esošie. Bez tam, izskanēja aicinājums veicināt misionārajās ekleziālajās vienībās esošo Garīgo semināru un Teoloģijas institūtu afiliēšanu. Gadījumos, kur tas nav iespējams, pāvests aicināja nodrošināt regulāru pavadību.