Pāvests tiekas ar Itālijā dzīvojošās afgāņu kopienas pārstāvjiem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Nestabilitāte, karadarbība, iznīcība un nāve, iekšējās šķelšanās un dažu cilvēka pamattiesību aizšķērsošana daudziem afgāņiem ir likušas izvēlēties emigrācijas ceļu.
Pāvests atgādināja, ka afgāņu un arī pakistāņu sabiedrību veido daudzas tautības, katra ar savu kultūru, savām tradīcijām, savu specifisko dzīvesveidu. Tā vietā, lai šīs atšķirības kļūtu par iespēju veicināt kaut minimālu kopēju denominatoru, kas palīdzētu kopt katrai piemītošās vērtības un tiesības, bieži vien kalpo par diskriminācijas un atstumšanas iemeslu, nonākot līdz pat vajāšanām. “Tas šķiet traģiski, bet jūs esat pieredzējuši traģisku laiku ar daudziem kariem,” teica pāvests, vēršoties pie afgāņu kopienas.
Francisks atzīmēja, ka reliģiskajam faktoram jau pēc savas būtības vajadzētu nolīdzināt uz kontrastiem balstītos asumus, palīdzēt atzīt vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem, vadoties pēc paritātes principa un bez diskriminācijas. Diemžēl, reliģija daudzreiz tiek pakļauta manipulācijām un instrumentalizācijai, nokļūstot sev pretrunīgu plānu varā. Šajos gadījumos reliģija kļūst par sadursmju un naida faktoru, kas var novest pie vardarbības. “Un jūs to esat daudzreiz redzējuši,” teica pāvests klātesošajiem afgāņiem.
Svētais tēvs norādīja, ka tāpēc ir nepieciešams, lai visos cilvēkos nobriest pārliecība, ka Dieva vārdā nedrīkst vairot otra cilvēka noniecināšanu, naidu un vardarbību. Pāvests iedrošināja Itālijas afgāņu kopienu turpināt tās cēlo nodomu veicināt reliģisko harmoniju un darboties, lai tiktu pārvarētas nesaskaņas starp dažādām reliģijām, lai tādējādi veidotu uzticības un miera dialogu. Francisks atzina, ka šis ceļš nav vienkāršs, taču tas ir vienīgais iespējamais, ja patiešām pastāv vēlēšanās darīt labu kopienai un veicināt mieru.
Pāvests pieminēja Abu Dabi parakstīto Dokumentu par Cilvēces brālīgumu un novēlēja, lai tajā izteiktie kritēriji kļūst par kopīgo mantojumu, kas ietekmē mentalitāti un uzvedību. Francisks lūdzās, lai visvarenais un žēlsirdīgais Dievs palīdz valstu vadītājiem un tautām celt sabiedrību, kurā būtu atzīta visu cilvēku tiesību vienlīdzība, kur ikviens varētu dzīvot saskaņā ar savām ieražām un kultūru, ievērojot visu tiesības, tās nepārkāpjot un nevienu nediskriminējot.