Pāvests: "Visbūtiskākais dzīvē ir ticība Jēzum Kristum"
Ticiana Kampizi, Inese Šteinerte - Vatikāns
Ar vēstījuma starpniecību, ko parakstījis Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, Francisks aicina padarīt zemi par “brālīguma svētnīcu”, kamēr visapkārt pūš “stindzinošie kara vēji”, kam pievienojas “netaisnība, vardarbība un nevienlīdzība”, “smaga klimatiskā krīze”, kā arī “bezprecedentu antropoloģiskā mutācija”. Svētais tēvs apgalvo, ka būtiski ir atgriezties pie Jēzus. Tas ir nepieciešams, lai “patiesi iegremdētos vēsturē un nebēgtu no izaicinājumiem, lai spētu rast drosmi riskēt un mīlēt arī tad, kad šķiet, ka to nav vērts darīt”.
Rimini tautu draudzības mītiņam, kas ilgs līdz 25. augustam, šogad ir izvēlēts temats “Ja nemeklējam būtisko, ko citu tad meklējam?” Tas ir temats, ko pāvests augstu novērtē, jo, kā viņš raksta vēstījumā, “domas par būtisko palīdz mums “ņemt rokās” savu dzīvi un darīt to par mīlestības, žēlsirdības un līdzjūtības instrumentu, kļūstot par svētības zīmi tuvākajam”.
Šodien, kad riskējam pazaudēt drosmi “pašreizējās sarežģītās krīzes”, kā arī “šķietami neiespējama miera” dēļ, Francisks aicina visus kļūt par atbildīgiem pārmaiņu virzītājiem, aktīvi sadarbojoties ar Baznīcas misiju, lai kopā piešķirtu dzīvību vietām, kurās var redzēt un sataustīt Kristus klātbūtni”. Tas viss ir nepieciešams, “lai radītu jaunu pasauli, kur beidzot triumfētu Mīlestība, ko mums ir parādījis Kristus, un lai visa planēta kļūtu par brālīguma svētnīcu”.
Vēstījumā pasvītrots, ka pašreizējā laikmetā, ko “iezīmē dažādas problēmas un ievērojami izaicinājumi”, kuru priekšā dažreiz tiek izjusta “bezspēcības sajūta, atvairoša un pasīva attieksme, kas var vest pie “dzīves novilkšanas” un pie pārņemšanas ar efimērām lietām, līdz pat eksistences jēgas pazaudēšanai”, ļoti būtiski ir meklēt “dzīves noslēpumu”. Tāpēc Francisks iedrošina “dedzīgi un ar entuziasmu” meklēt to, kas “parāda dzīves skaistumu” un kā dēļ ir “vērts dzīvot un cerēt”, proti, tikšanos ar Dievu.
Pāvests aicina atvērties Dievam un “apzināties sevi pašus, savu tuvāko un realitāti”, un kļūt par “būtiskā diedelniekiem”, tā, kas piešķir jēgu dzīvei, atbrīvojoties no visa, kas “apgrūtina ikdienu”. Šādā veidā ir iespējams atklāt, ka “cilvēciskās eksistences vērtība neslēpjas lietās, panākumos, konkurencē”, bet gan “draudzībā ar Dievu” – “mīlestības attiecībās, mūsu dzīvei piešķirot uzticības un cerības balstu, kas vēlāk atspoguļojas visās citās cilvēciskajās attiecībās un piešķir pamatu priekam, kas nepazūd”.
Vēstījumā Tautu draudzības mītiņa dalībniekiem pāvests atgādina priestera Luidži Džussani vārdus universitāšu jauniešiem: “Jūs esat mīlēti” (…) Tāds ir Jēzus Kristus cilvēka vēsturē”. Kustības “Kopiena un atbrīvošanās” dibinātājs skaidroja, ka dzīve nozīmē būt mīlētiem, cilvēka liktenis ir būt mīlētam. Līdzīgā veidā pāvests Francisks atgādina, ka “tas, kas mums ir visbūtiskākais, visskaistākais, vispievilcīgākais un tajā pašā laikā visvajadzīgākais, ir ticība Jēzum Kristum”. Jo “tikai Kungs atpestī mūsu vājo cilvēcisko stāvokli un jebkādu pretišķību priekšā liek izjust prieku, kas citādi nebūtu iespējams”.
Raugoties uz Rimini tikšanās “bagātīgo programmu”, pāvests novēl, lai “ierosinājumu un valodu daudzveidība daudzos spētu raisīt vēlēšanos meklēt būtisko un sirdīs liktu uzplaukt dedzībai sludināt Evaņģēliju, kas attālina no “jebkādas verdzības” un “ir spēks, kas dziedē un pārveido cilvēci”.
