Francisks tiekas ar Itālijas militāro Finanšu gvardi
Inese Šteinerte - Vatikāns
Gvarde ir radusies finanšu pārraudzības un robežsardzes nolūkos, laika gaitā pieņēmusi nodokļu policijas, jūras un kalnu policijas uzdevumus, kā arī pienākumu steigties palīgā dažādos negadījumos, kas notiek uz jūras un kalnos. II Pasaules kara laikā Itālijas militārā Finanšu gvarde glāba vajātos ebrejus.
Uzrunu viesiem pāvests sāka, atzīmējot, ka viņi ir ieradušies sava debesīgā aizbildņa, svētā apustuļa un evaņģēlista Mateja dienā. Viņš bija muitnieks, nodokļu ievācējs, kurš kalpoja impērijas varai, bija korumpēts un tautas neieredzēts. Francisks pieminēja Romā, svētā Luī vārdā nosauktajā franču kopienas baznīcā uzglabāto Karavadžo gleznu “Mateja atgriešanās”. Pirms tam, kad Matejs satika Kristu, viņš ticēja tikai “naudas dievam”. Līdzīga mentalitāte nav sveša arī mūsdienu sabiedrībā. “Kā gan lai izskaidro badu pasaulē šodien, kad attīstītajās zemēs tik daudz labumu tiek izmests atkritumos,” jautāja pāvests. Viņš piebilda, ka tikai uz gadu apstādinot ieroču ražošanu, varētu atrisināt bada problēmu pasaulē. “Šādā situācijā jūs esat aicināti dot savu ieguldījumu ekonomiskajās attiecībās, pārbaudot likumu ievērošanu, kas disciplinē atsevišķus cilvēkus un uzņēmumus,” teica Francisks finanšu policistiem. Pāvests atzīmēja, ka viņu darbs ir kontrolēt, lai katrs pilsonis dotu savu artavu valsts vajadzībām saskaņā ar vienlīdzības kritērijiem, lai netiktu privileģēti spēcīgākie. Tāpat gvardes pienākumos ietilpst novērst Interneta un sociālo tīklu noziedzīgu izmantošanu, izvairīšanos no nodokļiem, cīņu pret nelegālo un mazapmaksāto darbu.
“Jēzus skatiens, kas tiek pievērsts gados jaunajam Matejam, liecina, ka cilvēka cieņa un dzīve ir tautas dzīves sirdī,” turpināja Romas bīskaps, atsaucoties uz Evaņģēlija epizodi. Matejs pārgāja no peļņas loģikas uz vienlīdzības loģiku, bet Jēzus skolā viņš iepazina dāvāšanos bez nosacījumiem, solidaritāti, dalīšanos, iekļaušanu. Francisks pateicās gvardei par steigšanos palīgā migrantiem, kuri nonāk briesmās, ceļoties pāri Vidusjūrai, kā arī par palīdzību dabaskatastrofās cietušajiem un cīņu pret narkotikām.
“Nācijas bagātība nenozīmē tikai iekšzemes kopprodukta rādītājus, bet tā sastāv no dabas, mākslas, kutūras, reliģijas, kā arī no savu iedzīvotāju, no savu bērnu smaidiem,” uzrunas noslēgumā teica pāvests. Viņš aicināja par sabiedrības termometru izvēlēties smaidus – vai smaida bērni, vai smaida vecie ļaudis?
