Pāvests Austrumtimoras jauniešiem: mīlestība ir kalpojums
Inese Šteinerte - Vatikāns
Atgādinājis, ka tie, kas nesot milzīgus upurus, ir likuši šīs nācijas pamatus, jaunajām paaudzēm ir atstājuši īstu “būvlaukumu”, kurā joprojām ir daudz ko darīt visdažādākajos līmeņos – ekonomiskajā, politiskajā, sociālajā. Jaunajiem austrumtimoriešiem aiz muguras ir palikusi ne tikai lielu ciešanu vēsture, bet arī daudzi brīnišķīgi ticības piemēri, kas sakņojas tādās vērtībās kā brīvība, uzņēmība un brālīgums. Tieši par šīm trim vērtībām pāvests pakavējās savā uzrunā.
Vispirms – brīvība. Atsaucoties uz tetumu valodā ierastu teicienu “ukun rasik-an”, kas nozīmē “katrs lai valda pats”, pāvests atzīmēja, ka šos vārdus kļūdaini varētu interpretēt kā aicinājumu uz individuālismu, taču tas dzīvē nepalīdzēs. Viņš ieteica tos labāk interpretēt kā aicinājumu “būt atbildīgiem un brīviem savas nākotnes veidotājiem”, prātīgi izdarīt izvēles, kas vienmēr ir vērstas uz kopību, uz citu cilvēku un radītā respektu, iejūtību, mierīgu un dāsnu sadzīvi, jo īpaši vētrainos dzīves brīžos. Būt brīviem, nenozīmē darīt to, ko gribas, nerūpējoties par savas rīcības sekām un ietekmi uz citiem. Būt brīviem, nozīmē izvēlēties labestību, respektu, mīlestību, arī tad, ja nākas maksāt dārgu cenu.
Otrā vērtība, pie kuras pakavējās pāvests, ir uzņēmība. Austrumu paruna saka, ka “grūti laiki kaldina stiprus vīrus”, kā arī “stipri vīri kaldina vieglus laikus”. Vēlāk tiek piebilsts arī, ka “viegli laiki veido vājus vīrus” un “vāji vīri veido grūtus laikus”. Francisks atzīmēja, ka šī vārdu spēle, šķiet, iesloga cilvēkus bezcerīgā dinamikā, kur viss, kas tiek uzcelts, tiek atkārtoti sagrauts. Pāvests aicināja jauniešus nepadoties šādam domāšanas veidam, neļaut sevi apmānīt konsumisma un materiālisma solījumiem, ērtas un laiskas dzīves fascinējumam, nedz arī laimes šķietamībai, kas patiesībā ir tukša un iluzora. “Smagie laiki, ko pārdzīvoja jūsu tauta, jūs ir padarījusi par stipriem puišiem un meitenēm: palieciet tādi un turpiniet strādāt ar uzņēmību – ne tik daudz, lai veidotu “vieglus laikus”, bet, lai labāku darītu pasauli, lai Austrumtimorā un uz visas zemeslodes pieaug miers, taisnīgums un labklājība priekš visiem cilvēkiem,” novēlēja Francisks.
Visbeidzot, trešā vērtība: brālīgums. Pāvests šeit pieminēja svēto Pāvilu, kurš jaunībā izdarīja daudzas kļūdas, pat vajāja kristiešus, līdz ceļā uz Damasku satika Jēzu, un kopš tā laika viss mainījās. Viņš beidza nīst un sāka mīlēt. No ienaidnieka Pāvils kļuva par brāli un uzcītīgu Evaņģēlija sludinātāju, par nenogurstošu cerības, kopības un tuvākmīlestības vēstnesi. Svētais apustulis visiem sāka sludināt to, ko pats iemācījās, proti, ka par čempioniem nekļūst iznīcinot citus, bet skrienot kopā ar citiem, kur visi cits citam ir kā brāļi. Pāvests aicināja neļaut sevi iespaidot tiem, kuri piedāvā negatīvus destruktīvas un vardarbīgas uzvedības piemērus, neraugoties uz to, ka tie, varbūt, tiek cildināti sociālajās vietnēs. “Nē vardarbībai: mēs visi esam brāļi! Nē karam brāļu starpā,” sauca Francisks. Viņš aicināja vienmēr atcerēties, ka ikviena cilvēka dzīve ir Dieva svētā dāvana.
Pāvests atzinīgi novērtēja “Jauniešu krusta” tradīciju Austrumtimoras nacionālajās Jauniešu dienās. Viena kopiena saņem krustu, kuru pēc gada, izrotātu ar tradicionālo simboliku, nodod citai. Svētais tēvs atgādināja, ka visa Baznīca drīz svinēs Jubileju un varbūt kāds no šīs zemes jauniešiem varēs kā svētceļnieks ierasties Romā, lai tiktos ar daudziem saviem vienaudžiem un kopā stiprinātu savu ticību. Tuvojoties sava svētceļojuma noslēgumam Austrumtimorā, pāvests jauniešiem un visai tautai deva savu svētību, pateicās par uzņemšanu un aicināja par sevi lūgties.
