Francisks: cieņai pret cilvēka dzīvību jābūt pirmajā vietā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Mēs šodien noslēdzām Bīskapu sinodi”, teica Francisks. “Lūgsimies, lai viss, ko šomēnes izdarījām, nāktu par labu Baznīcai”.
Turpinājumā pāvests atgādināja, ka 22. oktobrī apritēja 50 gadi, kopš svētais Pāvils VI izveidoja Reliģisko attiecību ar jūdaismu komisiju, un 28. oktobrī aprit 60 gadi kopš Vatikāna II koncila deklarācijas Nostra Aetate iznākšanas. “Īpaši šajos lielo ciešanu un saspīlējumu laikos es iedrošinu visus, kuri vietējā līmenī strādā pie dialoga un miera veidošanas”, sacīja Romas bīskaps.
Francisks pastāstīja, ka pirmdien Ženēvā, 75 gadus pēc Ženēvas konvenciju noslēgšanas, sāksies nozīmīga Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness konference. “Lai šis notikums pamodina sirdsapziņas, lai bruņotu konfliktu laikā tiktu respektēta cilvēku un tautu dzīvība un cieņa, kā arī civilo struktūru un kulta vietu integritāte saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām”, viņš sacīja. “Ir skumji redzēt, kā kara laikā tiek iznīcinātas slimnīcas un skolas.”
Un, lūdzu, turpināsim lūgties par mieru, īpaši Ukrainā, Palestīnā, Izraēlā, Libānā, lai tiktu izbeigta eskalācija un lai cieņa pret cilvēka dzīvību, kas ir svēta, tiktu izvirzīta pirmajā vietā! Pirmie upuri ir civiliedzīvotāji: mēs to redzam katru dienu. Pārāk daudz nevainīgu upuru! Mēs katru dienu redzam attēlus ar nogalinātiem bērniem. Pārāk daudz bērnu! Lūgsimies par mieru.
Pāvests izteica arī līdzjūtību Baznīcai Čjapasas štatā, Meksikā, kas sēro par pagājušajā svētdienā nogalināto priesteri Marselo Perezu Perezu. Viņš bija dedzīgs Evaņģēlija kalps un uzticīgs Dieva tautai. “Lai viņa upuris, tāpat kā citu priesteru upuri, kas nogalināti par uzticīgu kalpošanu, ir miera un kristīgās dzīves sēkla”, vēlēja Svētais tēvs, kurš apliecināja savu tuvību arī Filipīnu iedzīvotājiem, kurus skāra spēcīgs ciklons. “Lai Kungs atbalsta šo ticības pilno tautu”, viņš sacīja.
Apsveicis Romas ticīgos un svētceļniekus no daudzām valstīm, Francisks novēlēja jauku svētdienu, garšīgu pusdienu maltīti un, kā parasti, mudināja neaizmirst par viņu lūgties.
