Francisks: "Būt izglītotājiem ar lielu sirdi!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Viņš atzīmēja, ka šajā laikmeta pārmaiņu laikā, sekularizācijas procesa vidū, kurā skaidri saskatāms šīs pasaules gars, izglītības aktivitātes ir iegrimušas gandrīz nepieredzētā apvārsnī. Kristīgā izglītība iet vēl neatklātus ceļus, ko iezīmē antropoloģiska un kultūras rakstura mutācijas, uz kurām joprojām meklējam atbildes Dieva Vārda gaismā. Tajā pašā laikā krājam pozitīvas pieredzes, par kurām liecina daudzas ģimenes, skolas, draudzes kopienas, apvienības un pati pedagoģija.
Pāvests piebilda, ka šodien ir daudz neatliekamu lietu, bet viena no tām ir būt par “izglītotājiem ar lielu sirdi... komplicētos labirintos”. “Vai zināt, kā iziet no labirinta?” jautāja Francisks. “No labirinta ir jāiziet no augšas un nekad vieniem pašiem,” viņš paskaidroja. Izglītības darbiniekus viņš aicināja paplašināt sirdi un nebaidīties piedāvāt augstus ideālus, nebaidīties grūtību priekšā. Lai šajos “komplicētajos labirintos” nepazaudētu patieso ceļu, ir svarīgi nepalikt vieniem, bet izglītības procesā veidot un stiprināt auglīgas attiecības ar dažādiem subjektiem – ģimenēm, skolotājiem, sociālajiem animatoriem, atbildīgajiem par sporta aktivitātēm, katehētiem, priesteriem, reliģiskajiem un reliģiskajām, neatstājot novārtā sadarbību ar sabiedriskajām institūcijām. Izglītības procesā pāvests aicināja iesaistīt pašus skolēnus, jo viņi nedrīkst palikt pasīvi. Viņiem ir jābūt aktīviem!
Raugoties uz gaidāmo 2025. gada Jubileju, pāvests to aicināja uztvert kā laiku, kurā sēt cerību. “Veltiet īpašu uzmanību bērniem, pusaudžiem, jauniešiem,” aicināja Francisks. Viņš ieteica raudzīties uz viņiem ar uzticību, empātiju, ar Jēzus skatienu un sirdi. “Viņi ir pasaules un Baznīcas tagadne un nākotne,” sacīja Romas bīskaps, piebilstot, ka izglītības darbinieku uzdevums ir viņus pavadīt, atbalstīt, iedrošināt, un ar savu personīgo liecību parādīt tiem labo ceļu, kurš ved pie tā, lai visi būtu brāļi.
