Francisks: "Latīņu valoda ir zināšanu un cilvēciskās domas dārgums"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Viena no prēmijām “De rerum natura” par latīņu valodu un zinātnēm, tiek piešķirta profesoram Enriko Pjerdžakomi, kurš darbojas Izraēlas Tehnoloģiju institūta “Technion” Humanitāro un mākslas zinātņu nodaļā un savu uzmanību veltī klasiskās domas un moderno zinātņu saskarsmei. Otru prēmiju “De re publica” – par latīņu valodu un politiku, saņem pētnieku grupa no Itālijas “Opera Mathematica” institūta, kas veic nozīmīgu darbu, lai izvērtētu XVI gadsimta ievērojama Mesīnas erudīta Frančesko Mauroliko devumu. Viņš bija priesteris, matemātiķis un atzīts humānists.
“Latīņu valoda ir zināšanu un cilvēciskās domas dārgums, atslēga, kas ļauj piekļūt klasiskajiem tekstiem, kas ir veidojuši mūsu pasauli,” raksta pāvests, “tā pārstāv Rietumu civilizācijas saknes un daudzējādā ziņā mūsu pašu identitāti. Tā ir valoda, kas aptver filozofiju, zinātni, mākslu un politiku, tādējādi parādot savu, kā pārdomu un dialoga instrumenta vērtību, kas ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešamas tik fragmentārā pasaulē, kāda ir mūsējā.”
Francisks atzīmē, ka prēmijas saņēmēji piedāvā mūsdienīgu skatījumu par to, kā šī senā valoda var joprojām uzrunāt un stimulēt mūsu pārdomas. “Konkursa dalībnieku darbs,” turpina pāvests, “aicina mūs apzināties saikni, kāda pastāv starp zinātni un politiku, pateicoties valodai, kura var lepoties ar tūkstošiem gadu senu vēsturi.”
Runājot par prēmiju “De rerum natura”, Romas bīskaps atzīmē, ka tā norāda uz radīšanas brīnumiem. “Laikmetā, kurā aizvien vairāk apzināmies vides trauslumu, būtiskas ir pārdomas par dabisko pasauli. Zinātne mums sniedz instrumentus, lai saprastu dabas likumus, lai izpētītu dzīvības noslēpumu un stātos pretim ekoloģiskajiem izaicinājumiem. Tomēr, tikai caur ētisko, kultūras un garīgo interpretāciju patiešām varam uztvert dziļo kosmosa nozīmi, kas mūs apjož un kura daļa mēs esam,” raksta pāvests.
Svētais tēvs norāda, ka daba savā tonalitātē, kā Dieva dāvana, aicina pārdomāt par mūsu atbildību kopējā nama priekšā. Zinātne un ticība var un tām ir jāveic dialogs. Tās abas ir aicinātas vadīt mūsu pasaules izpratni. “Prēmija, kuru esat piešķīruši,” raksta Francisks, “atgādina par to, ka zinātne nevar reducēties tikai uz datu akumulāciju, bet tai ir jāpalīdz saprast, cik daudzveidīgs ir radītā skaistums.”
Otra prēmija “De re publica” rosina izpētīt politikas pamatus un struktūras, pārdomājot par kopējo labumu un taisnīgumu. “Politika, ja tā tiek īstenota godīgi, ir cēla māksla, aicinājums kalpot kopienai, nevis privātām interesēm,” atgādina pāvests. Viņš norāda, ka politikas uzdevums ir cīnīties ar nevienlīdzību un veicināt visu cilvēku, jo īpaši, vājāko, labumu. Šeit nozīmīgu lomu spēlē cilvēciskā un kultūras formācija. “Tikai labi audzināti un apzinīgi pilsoņi var būt par veselīgu sabiedrības pārmaiņu virzītājiem,” teikts pāvesta vēstījumā.
Noslēgumā, atsaucoties uz abām prēmijām – “De rerum natura” un “De re publica”, Francisks atzīmē, ka latīņu valoda sagatavo auglīgu augsni izpētei un sintēzei starp zinātni, kultūru un politiku. Svētais tēvs aicina kultūras un zinātnes pasauli uzdot sev sekojošus jautājumus – kā ikdienas dzīvē iemiesot atklājumus, par kuriem šodien tiek piešķirtas prēmijas? Kā iedrošināt jaunās paaudzes uzsākt pētījumu ceļu, nebaidīties no studijām un iedziļināšanās? Kā iedvest jauniešos kultūras un zinātnes garšu?
