Francisks: "Nekas nedrīkst likt notrīcēt ķirurga rokai!"
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Tas, kurš runā par nākotni, runā par cerību, plāniem, darba ieguldījumu,” teica pāvests. Ķirurgu darbu viņš novērtēja kā ļoti svarīgu cilvēkam, kas ir skaista un reizē trausla radība, radība, kura vēlas dzīvot un vēlas sev nākotni. “Tāpēc ir svarīgi,” teica Francisks, “lai jūsu stils vienmēr būtu cilvēcīgs un profesionāls, lai jūs rūpējaties par cietošajiem”.
Pāvests aicināja domāt par ķirurga nākotni, vadoties pēc tādas kultūras, kurā uzmanība tiek pievērsta rūpēm par tuvāko, jo īpaši, ja viņš ir nabadzīgs un atstumts. Svētais tēvs norādīja uz risku nomaldīties no sava aicinājuma, no kura nav pasargāti arī mediķi. “Mūsdienu medicīna,” viņš teica, “dažreiz cenšas koncentrēties tikai uz cilvēka fizisko dimensiju, aizmirstot par viņa integrālo kpumu un unikalitāti. Taču, šādā veidā ķermenis kļūst vienīgi par zinātniskās izpētes un tehniskās manipulācijas objektu, bet pats pacients paliek otrajā plānā. “Zinātne ir domāta cilvēkam, nevis cilvēks zinātnei,” uzsvēra pāvests.
Šodien, kad ķirurģija var izmantot daudz jaunu tehnoloģiju, tajā skaitā mākslīgo intelektu, Francisks aicināja neaizmirst, ka nekas nedrīkst likt notrīcēt ķirurga rokai. Ķirurģija nozīmē “darbs, kas tiek darīts ar roku”, jeb “rokas kustība”. “Kad jūsu rokām ir uzticēts cilvēka ķermenis, kas ir radīts pēc Dieva attēla, rīkojieties kā “veselības meistari”, operējot ar tādu pašu uzmanību, kādu vēlētos attiecībā uz sevi,” aicināja pāvests ķirurgus. Viņš rosināja audzināt jaunos speciālistus saskaņā ar cilvēciskām, zinātniskām, tehnoloģiskām un psiholoģiskām vērtībām.
“Esiet dzīvības un cietošo cilvēku sargi,” pamudināja Svētais tēvs. “Arī tad, ja cilvēks nevar izveseļoties, viņš vienmēr var tikt aprūpēts,” atgādināja pāvests. Tikšanās noslēgumā viņš uzdāvināja Itālijas ķirurgiem svētbildi, no kuras varētu smelties iedvesmu viņu profesijai. Tajā attēlots Jēzus – dvēseļu un miesas, jeb visa cilvēka ārsts, par kuru vēstī līdzība par Labo Samarieti (sal. Lk 10, 30-37). Tas, kuram nav svešas rūpes par otru, redz, bez steigas apstājas, jūt līdzi tam, kuru satiek, ir tam tuvs un apsien brūces.
Redzēt, just līdzi, būt tuvam un apsiet brūces – ar šādu attieksmi pāvests ieteica ķirurgiem un visiem mediķiem izturēties pret pacientiem. Viņš pateicās par viņu darbu, novēlēja tos Jaunavas Marijas – Labas veselības Mātes aizbildniecībai un deva tiem savu apustulisko svētību.
