Pāvests kanonizācijas Misē: kalpošana – kristīgs dzīvesveids

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Debesis virs Svētā Pētera bazilikas svētdien ir pelēkas, bet laukumā valda priecīga un svētsvinīga atmosfēra, jo kanonizēto pulkam pievienojas vēl četrpadsmit Baznīcas dēli un meitas. Viņu vidū ir vienpadsmit Damaskas mocekļi, kuri tika nogalināti 1860. gadā, un trīs reliģisko un misionāro kopienu dibinātāji (itāļu tautības priesteris Jozefs Alamano un māsa Elena Gverra, un kanādiešu māsa Marija Leonija Paradisa).

Homīlijā pāvests norādīja uz šo jauno svēto – “uzticīgo kalpu”, kuri dzīvoja “Jēzus stilā”, - dzīves piemēru. Marka evaņģēlijā ir aprakstīta epizode, kurā divi Jēzus mācekļi Jānis un Jēkabs lūdz, lai varētu sēdēt Viņa labajā un kreisajā pusē. Pirms tam Jēzus viņiem jautā: “Ko jūs gribat, lai Es jums izdaru?” Kad tie izsaka šo lūgumu, seko otrs Jēzus jautājums: “Vai tad jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru?”.

Ko jūs gribat, lai es jums izdaru?

“Jēzus uzdod jautājumus un tādā veidā palīdz mums izšķirties (it.: discernere) , jo jautājumi palīdz atklāt to, kas ir mūsos, tie izgaismo to, ko mēs nesam savā sirdī,” sacīja Francisks, pārdomājot minētos divus Jēzus jautājumus. Tā tas ir arī ar šiem diviem mācekļiem, Jēkabu un Jāni, kuri izsaka vēlmi būt Viņam tuvu, bet tikai tādēļ, lai ieņemtu goda vietu. Taču Jēzus iet tālāk par mācekļu formulēto jautājumu un cenšas atklāt vēlmi, kas slēpjas aiz šiem lūgumiem. Tādējādi ar šo jautājumu: “Ko jūs gribat, lai es jums izdaru?” Kristus atklāj, ko Jēkabs un Jānis patiesībā vēlas – paskaidroja pāvests. Viņi vēlas varenu un uzvarētāju Mesiju, kas viņiem piešķirtu goda vietu.

Vai  tad jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru?

Pāvests norādīja, ka ar šo otro jautājumu Jēzus viņiem atklāj, ka Viņš nav Mesija, kādu viņi iedomājas, bet gan mīlestības Dievs, kurš pazemojas, lai pievienotos pazemīgajiem, kurš kļūst vājš, lai paceltu vājos, kurš darbojas miera labā, nevis lai veicinātu karu, kurš atnāca, lai kalpotu, nevis lai Viņam kalpotu. Kauss simbolizē Viņa dzīvības upuri, kas par mums atdota mīlestības dēļ “līdz pat nāvei un nāvei uz krusta”.

Jēzus nomira pie krusta, nevis slavas, bet divu laupītāju ieskauts. Svētais tēvs atzina, ka “uzvar nevis tas, kurš valda, bet gan tas, kurš kalpo no mīlestības”. Jēzus vēl pirms savas nāves un augšāmcelšanās šajā evaņģēlijā saviem mācekļiem skaidri norāda, ka “tiem, kas Viņam seko, ja viņi grib būt lieli, ir jākalpo, mācoties no Viņa”.

Dieva stils - kalpošana

Kristus piedāvā vērtību apvērsumu: tālu no godības un varas, uz ko cerēja Jēkabs un Jānis, Viņš piedāvā Dieva stilu, kurš kļūst par pēdējo, lai pēdējie tiktu paaugstināti un kļūtu pirmie. Francisks norādīja, ka šie Jēzus jautājumi, kas mums ir tikpat nesaprotami kā mācekļiem, ļauj mums sekot Viņa pēdās, pieņemt Viņa Mīlestības dāvanu un mācīties Dieva stilu – kalpošanu.

Tā vietā, lai dzītos pēc slavas, ir jākalpo, jo kalpošana ir kristīgs dzīvesveids – teica pāvests, vienlaikus brīdinot, lai mēs sargātos no “algotņa domāšanas veida”. Algotnis uztver kalpošanu kā “darāmo lietu sarakstu”. Svētais tēvs skaidroja:

14 jaunie svētie – uzticīgie kalpi

Homīlijas noslēgumā Francisks pieminēja 14 jaunos svētos, kuri bija “uzticīgi kalpi”, kas dzīvoja “Jēzus stilā”. Viņi turējās tālu no pasaulīgām tieksmēm un varas kāres, tieši pretēji, viņi kļuva par savu brāļu un māsu kalpiem, bija radoši laba darīšanā, izturīgi grūtībās, nesavtīgi līdz galam. “Lūgsim viņu aizbildniecību, lai arī mēs sekotu Kristum, sekotu Viņam kalpošanā un kļūtu par cerības lieciniekiem pasaulei,” aicināja pāvests.