Pāvests aicina izprast kopējo labumu caur universālā brālīguma prizmu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pirmais aspekts Svētā tēva vērtējumā ir tas, ka tikšanos ir sarīkojusi Pontifikālā Dzīvības akadēmija. “Ja patiešām vēlamies aizsargāt cilvēka dzīvību katrā kontekstā un situācijā, tad nav iespējams izvairīties no dzīvības tematu, tajā skaitā visklasiskāko, kādi pastāv bioētikas debatēs, izskatīšanas, pamatojoties uz sociālo un kultūras kontekstu,” raksta pāvests. Viņš norāda, ka dzīvības aizstāvība, kas aprobežojas tikai ar dažiem aspektiem un integrālā veidā nerēķinās ar visām eksistences dimensijām – kultūras un sociālajām, var izrādīties neefektīva un krist ideoloģiskā kārdinājumā, kur vairāk tiek aizstāvēti abstrakti principi, nevis konkrēti cilvēki. Kopējā labuma un taisnības meklējumi ir centrālie un neatņemamie aspekti katras cilvēka dzīvības, jo īpaši vistrauslākās un neaizsargātākās aizstāvībā, respektējot visu ekosistēmu, kurā dzīvojam.
Otrais aspekts, kuru izceļ pāvests, ir tas, ka sanāksmē piedalās divas sievietes ar atšķirīga veida pienākumiem un izcelsmi. “Gan sabiedrībā, gan Baznīcā ir nepieciešams uzklausīt sieviešu balsis. Ir nepieciešams, lai sadarbojas dažādas prasmes, kas palīdz sasniegt plašāku un viedāku skatījumu uz cilvēces nākotni. Ir nepieciešams, lai patiešām visas pasaules kultūras varētu piedāvāt savu ieguldījumu un likt izpausties savām vajadzībām un resursiem,” raksta Francisks. Viņš norāda, ka tikai tādā veidā varēs izveidot atvērtu pasauli, kā tas jau ir pieminēts viņa enciklikas “Fratelli tutti” trešajā nodaļā.
Atsaucoties uz encikliku “Fratelli tutti”, Francisks atzīmē, ka universālais brālīgums zināmā veidā ir “personāls”, silts veids kā izprast kopējo labumu. Tā nav vienkārši ideja, politisks un sociāls projekts, bet visvairāk par visu tā ir seju, stāstu, cilvēku kopība. Kopējo labumu pāvests sauc par “praksi, ko veido brālīga pieņemšana un kopīgi patiesības un taisnības meklējumi”.
“Mūsu pasaulē, ko iezīmē daudzi konflikti un kontrapozīcijas, kas ir nespējas pacelt skatienu pāri personīgajām interesēm, auglis, ir ļoti svarīgi atgādināt par kopējo labumu, kas ir viens no Baznīcas Sociālās mācības pamatakmeņiem,” raksta pāvests. Viņš norāda, ka ir nepieciešamas stipras ekonomiskās teorijas, kas pieņemtu un attīstītītu šo tematu, lai tas spētu iedvesmot politiskās izvēles un nepaliktu par kategoriju, kas tik bieži tiek piesaukta vārdos, bet neizpaužas konkrētos faktos.
