Diena, kurā godināt savu teritoriju svētos, svētīgos, godināmos un Dieva kalpus
Vatican News
Ar Apustulisko pamudinājumu “Gaudete et exsultate” esmu vēlējies mūsdienu pasaules Kristum ticīgajiem mācekļiem piedāvāt universālo aicinājumu uz svētumu. Tas ir Vatikāna II koncila mācības centrā, kurš atgādināja, ka “visi tie, kuri tic Kristum, neraugoties uz savu statusu, vai rangu, ir aicināti uz kristīgās dzīves pilnību un pilnveidošanos mīlestībā” (“Lumen gentium” 40). Tātad, visi ir aicināti pieņemt Dieva mīlestību, kas ir “ielieta mūsu sirdīs caur Svēto Garu” (Rm 5,5). Svētums, kas ir vairāk nekā cilvēcisko pūliņu auglis, nozīmē dot vietu Dieva darbībai.
Ikviens vairākos cilvēkos, ko ir saticis savā ceļā, var atzīt kristīgo tikumu, jo īpaši, ticības, cerības un mīlestības, lieciniekus: laulātos, kuri ir uzticīgi dzīvojuši savstarpējā mīlestībā, atveroties dzīvībai; vīriešus un sievietes, kuri, pildot dažādus darbus, ir atbalstījuši savas ģimenes un sadarbojušies Dieva valstības izplatīšanā; pusaudžus un jauniešus, kuri ar entuziasmu ir sekojuši Jēzum; garīgos ganus, kuri ar savu kalpojumu ir izplatījuši žēlastības dāvanas svētajā Dieva tautā; reliģiskos un reliģiskās, kuri dzīvojot saskaņā ar evaņģēliskajiem padomiem, ir bijuši Kristus Līgavaiņa dzīvais attēls.
Nevaram aizmirst nabadzīgos, slimos, cietošos, kuri savā vājumā ir raduši Dievišķā Skolotāja atbalstu. Runa ir par to “ikdienas” un “blakus durvju” svētumu, ar kuru vienmēr ir bijusi bagāta pasaulē izkaisītā Baznīca.
Esam aicināti ļaut sevi stimulēt šiem svētuma paraugiem, starp kuriem īpaši izceļas mocekļi, kuri ir izlējuši savas asinis par Kristu, un kuri ir beatificēti un kanonizēti par to, ka tie ir kristīgās dzīves piemēri un mūsu aizbildņi. Padomāsim arī par godināmajiem, vīriešiem un sievietēm, kuriem ir atzīta praktizēto tikumu varonība, par tiem, kuri vienkāršās situācijās savu eksistenci ir padarījuši par mīlestības dāvanu Kungam un brāļiem. Padomāsim par Dieva kalpiem, kuriem šobrīd norisinās beatifikācijas un kanonizācijas procesi. Šie procesi rāda, cik lielā mērā svētuma liecība ir klātesoša arī mūsu laikā, kurā kā zvaigznes atspīd (sal. Fil 2,15) lielie ticības liecinieki, kuri ir iezīmējuši vietējo Baznīcu pieredzi un, tajā pašā laikā, auglīgu darījuši vēsturi. Viņi visi ir mūsu draugi, ceļabiedri, kuri mums palīdz pilnībā īstenot Kristības paaicinājumu un rāda svētās un svēto Mātes – Baznīcas, visskaistāko seju.
Liturģiskā gada laikā Baznīca noteiktās dienās un veidos publiski godina svētos un svētīgos. Tomēr, man šķiet svarīgi, ka visas vietējās Baznīcas vienā no dienām atceras savu teritoriju svētos un svētīgos, kā arī godināmos un Dieva kalpus. Tas nenozīmē iekļaut jaunu atceres dienu liturģiskajā kalendārā, bet gan ārpus liturģijas, vai arī tās iekšienē, piemēram, atgādinot par viņiem homīlijā, vai citā izdevīgā brīdī, ar attiecīgām iniciatīvām veicināt to cilvēku piemiņu, kuri ir izcēlušies vietējo Baznīcu kristīgajā gājumā un garīgumā. Tāpēc aicinu vietējās Baznīcas, sākot ar 2025. gada Jubileju, atcerēties un godināt šos svētuma paraugus katru gadu 9. novembrī, Laterāna bazilikas Dievam veltīšanas svētkos.
Tas ļaus atsevišķajām diecēžu kopienām no jauna atklāt, vai turpināt to ārkārtējo Kristus mācekļu piemiņas godināšanu, kuri ir atstājuši dzīvu augšāmcēlušā Kunga klātbūtnes zīmi un šodien joprojām ir droši ceļveži kopējā gājumā pretim Dievam, mūs sargājot un atbalstot. Šī mērķa labad eventuāli tiks izstrādāti un piedāvāti Bīskapu konferenču pastorālie norādījumi un vadlīnijas.
Svētie, kuros atmirdz daudzveidīgās dievišķās žēlastības brīnumi, ved mūs pie ciešākas vienotības ar Dievu un iedvesmo ilgas pēc nākotnes pilsētas, lai kopā ar viņiem dziedātu slavas dziesmas Visaugstākajam.
Tulkoja Inese Šteinerte
