Jubileja 2025 - jauns katehēžu cikls: «Jēzus Kristus, mūsu cerība»
Silvija Krivteža - Vatikāns
Vispārējā audience notika Pāvila VI zālē. Tajā piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm.
Dārgie brāļi un māsas, labdien!
Šodien mēs sākam jaunu katehēžu ciklu, kas turpināsies visa Jubilejas gada garumā. Šī katehēžu cikla tēma: "Jēzus Kristus, mūsu cerība". Jēzus ir mūsu svētceļojuma mērķis, un Viņš pats ir ceļš, pa kuru jāiet.
Katehēzes cikla pirmajā daļā tiks aplūkota Jēzus bērnība, par kuru mums stāsta evaņģēlisti Matejs un Lūka (Mt 1-2; Lk 1-2). Bērnības evaņģēliji stāsta par Jēzus ieņemšanu Svētā Gara spēkā un piedzimšanu no Jaunavas Marijas; piemin mesiāniskos pravietojumus, kas piepildījās Jēzū, un runā par Jāzepa likumīgo paternitāti, kurš Dieva Dēlu uzpotē uz Dāvida dinastijas "stumbra". Tie mums parāda jaundzimušo Jēzu, mazu bērnu un pusaudzi, kas ir paklausīgs saviem vecākiem, un tajā pašā laikā apzinās, ka ir pilnībā veltīts Tēvam un Viņa valstības veidošanai. Atšķirība starp abiem evaņģēlistiem ir tāda, ka Lūka atstāsta notikumus ar Marijas acīm, bet Matejs to dara ar Jāzepa acīm, liekot uzsvaru uz tik nepieredzētu tēva lomu.
Matejs iesāk savu evaņģēliju un visu Jaunās Derības kanonu ar "Jēzus, Dāvida dēla, Ābrahāma dēla, ģenealoģiju" (Mt 1,1), ko tikko dzirdējām. Tas ir saraksts ar vārdiem, kas jau atrodas ebreju Rakstos, lai parādītu vēstures patiesību un cilvēka dzīves patiesību. "Kunga Jēzus ģenealoģiju veido patiesa vēsture, kurā ir arī daži, maigi izsakoties, problemātiski vārdi, un tiek uzsvērts ķēniņa Dāvida grēks (Mt 1,6). Tomēr viss beidzas un uzplaukst Marijā un Kristū" (Mt 1,16) (Vēstule par Baznīcas vēstures studiju atjaunošanu, 2024. gada 21. novembris). Tad parādās cilvēka dzīves patiesība, kas pāriet no paaudzes paaudzē, sniedzot trīs lietas: vārdu, kas ietver unikālu identitāti un misiju, piederību ģimenei un tautai un, visbeidzot, ticību Izraēļa Dievam.
Ģenealoģija ir literārs žanrs, forma, kas piemērota ļoti svarīga vēstījuma nodošanai: neviens pats nedod sev dzīvību, bet saņem to kā dāvanu no citiem; šajā gadījumā runa ir par izredzēto tautu, un tie, kas iemanto savu tēvu ticības depozītu.
Tomēr atšķirībā no Vecās Derības ģenealoģijām, kur parādās tikai vīriešu vārdi, jo Izraēlā tas ir tēvs, kurš dod vārdu savam dēlam, tad Mateja sarakstā starp Jēzus senajiem priekštečiem parādās arī sieviešu vārdi. Pāvests pieminēja piecas no tām: Tamāru, Jūdas vedeklu, kura, būdama atraitne, izliekas par prostitūtu, lai nodrošinātu pēcnācējus savam vīram (Rad 38); Rahabu, Jērikas prostitūtu, kura ļauj jūdu spiegiem ieiet apsolītajā zemē un iekarot to (Joz 2); Ruti, moābieti, kura palika uzticīga savai vīramātei, rūpējoties par viņu un kļūstot par ķēniņa Dāvida vecmāmiņu; Batsebu, ar kuru Dāvids pārkāpa laulību un pēc vīra nogalināšanas dzemdē Salamanu (2Sam 11); un visbeidzot Mariju no Nācaretes, Jāzepa sievu, no Dāvida nama: no viņas piedzima Mesija, Jēzus.
Pirmās četras sievietes vieno nevis tas, ka viņas ir grēcinieces, kā dažkārt tiek teikts, bet gan tas, ka viņas ir svešas. Viņas bija svešzemnieces Israēļa tautā. Mateja evaņģēlijs atklāj, ka, kā raksta Benedikts XVI, "caur viņiem pagānu pasaule ienāk ... Jēzus ģenealoģijā - un Viņa misija jūdiem un pagāniem kļūst redzama" (Jēzus no Nācaretes. Bērnība, Milāna-Vatikāns, 2012).
Ja pirmās četras sievietes tiek minētas kopā ar vīrieti, kas no tām dzimis, vai ar to, kas tās radījis, tad Marija ieņem īpašu vietu: viņa iezīmē jaunu sākumu, viņa pati par sevi ir jauns sākums, jo viņas stāstā galvenais varonis vairs nav cilvēks, bet gan pats Dievs. Tas ir skaidri redzams darbības vārdā "dzimis". "Jēkabam dzima Jāzeps, Marijas vīrs, no kuras piedzima Jēzus, kuru sauc par Kristu"Mt 1,16). Jēzus ir Dāvida dēls, kuru Jāzeps iepotēja šajā dinastijā un kuram bija lemts būt Izraēļa Mesijam, bet Viņš ir arī Ābrahāma un svešzemnieču dēls, kam tādēļ lemts būt par "gaismu pagāniem" (sal. Lk 2, 32).
Dieva Dēls, kuram Tēvs uzticēja misiju atklāt savu vaigu (sal. Jņ 1, 18; Jņ 14, 9), ienāk pasaulē tāpat kā visi cilvēka bērni, tik ļoti, ka Nācaretē Viņš tiek saukts par "Jāzepa dēlu" (Jņ 6, 42) vai "namdara dēlu" (Mt 13, 55). Jēzus ir patiess Dievs un patiess cilvēks.
Brāļi un māsas, atmodināsim mūsos savu senču pateicīgās atmiņas. Un, pats galvenais, pateiksimies Dievam, kurš caur Māti Baznīcu ir radījis mūs mūžīgajai dzīvei, Jēzus dzīvei, mūsu cerībai, uzrunas noslēgumā teica pāvests.
Svētais tēvs apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas no Itālijas un citām valstīm, kā arī jauniešus, seniorus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, aicinot visus sagatavoties Kristus dzimšanas noslēpuma svinēšanai.
