Ziemassvētki ir ticības un mīlestības svētki
Jānis Evertovskis – Vatikāns
20. decembrī Vatikānā bērni tikās ar Svēto tēvu, lai apmainītos Ziemassvētku sveicieniem. Kustība, ko veido bērni un pusaudži vecumā no 4 līdz 14 gadiem, tika nodibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem ar mērķi garīgi un morāli atjaunot sabiedrību, izglītojot un formējot jauniešus.
Pāvests savā uzrunā pievērsās šī gada formācijas tēmai “Dodies dziļumā”. Šie Evaņģēlija vārdi mudina mūs domāt par pirmajiem Jēzus mācekļiem, kuri bija zvejnieki un kurus Jēzus padarīja par “cilvēku zvejniekiem”. Šajā sakarā Francisks pārdomāja divus simboliskus jēdzienus: zveja un izbrīns.
Ko nozīmē būt cilvēku zvejniekiem? – viņš jautāja, runājot par pirmo. Vai runa būtu par cilvēku “notveršanu”, izmantojot varbūt modernos tīklus? Tas noteikti nav tas, ko grib Kungs – norādīja pāvests. Dievs negrib nevienu “ķert” vai “notvert”, jo Viņš respektē mūsu brīvību. Viņš piedāvā visiem savu mīlestību un pestīšanu. “Man ir brīnišķīgs Tēvs – saka Jēzus -, kurš mīl visus bez ierobežojumiem, un es gribu iepazīstināt ar Viņu arī jūs, lai jūs būtu laimīgi kopā ar mani.” Tieši tādā veidā Jēzus dara par “cilvēku zvejniekiem”: aplipinot ar prieku un savas mīlestības brīnumiem – skaidroja Francisks.
Kas attiecas uz otro jēdzienu “izbrīns”, pāvests jautāja: “Vai esat redzējuši garlaicīgus cilvēkus?”. Viņš atzina, ka ir tādi, jo viņi neprot brīnīties. Viņiem viss ir vienāds, viss monotons. Šajā ziņā Ziemassvētki ir patiešām īpašs brīdis. Gaismiņas, dāvanas, skaistā liturģija… Pietiek padomāt par Betlēmes silīti. Gani, Austrumu Gudrie un citi raugās uz jaundzimušo Bērnu Jēzu ar lielu izbrīnu.
Uzrunas turpinājumā Romas bīskaps norādīja, ka tas attiecas ne tikai uz Ziemassvētkiem, bet arī uz visu mūsu dzīvi. Visa mūsu dzīve ir brīnišķīga dāvana – viņš uzsvēra. Katrs no mums ir unikāls un katra diena ir īpaša, kā to mīlēja atkārtot svētīgais Karlo Akutis. Viņš teica, ka mums ir jābūt “oriģināliem”, nevis “kopijām”. Pāvests ar nožēlu atzina, ka daudzi neprot būt oriģināli. Šodien viņi dara to vai citu, tāpēc ka tā saka mediji vai ieraduma rezultātā. Turklāt Ziemassvētki daudziem cilvēkiem ir kā “kopija”, bet nevis satikšanās.
Svētais tēvs aicināja bērnus un pusaudžus iemācīties brīnīties, nekad neko neuzskatīt par pašsaprotamu, vēl jo mazāk – mīlestību: ne Dieva mīlestību, ne līdzcilvēku, ko satiekam savā ceļā, mīlestību. Ziemassvētki ir skaista vēsts – viņš piebilda, atgādinot, lai tie neaprobežotos tikai ar vakariņām. Vakariņas kopā ar ģimeni ir skaista lieta, taču vajag kaut ko vairāk – iet pie silītes, uzlūkot to, iet uz baznīcu. Šie svētki ir mūsu ticības pamatā.
Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja klātesošos neaizmirst trūkumcietējus. “Kad sastopat nabadzīgus bērnus, tos, kuri ir trūkumā, ieskatieties viņiem acīs, dodot žēlsirdības dāvanu, pieskarieties viņu rokai, esiet tuvi, ar to tuvību, kas nāk tikai no mīlestības”, mudināja Francisks. “Es jūs iedrošinu būt vienmēr tuviem, lūgšanā un tuvākmīlestībā, tiem, kuri cieš, daudziem jauniešiem kā jūs, kam ir slikti bada, kara, slimības dēļ”. Svētais tēvs atgādināja, ka Romā ierodas arī bērni no Ukrainas. Viņi tiek atvesti, lai pasargātu viņus no kara. Tiekoties ar šiem bērniem, viņš ir ievērojis, ka tie vairs neprot smaidīt. Viņi ir aizmirsuši, kā ir smaidīt, jo redzējuši karu. “Padomājiet par šiem bērniem, šiem jauniešiem”, mudināja Francisks itāļu zēnus un meitenes.
