Pāvests Francisks sāk ceļojumu uz Korsiku
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pāvesta Franciska vizītes Korsikā moto ir vārdi no Apustuļu darbiem: «Jēzus gāja, darīdams labu» (Apd 10,38), bet logo attēlots Dievmātes siluets, Korsikas kontūras un krusts, kas simbolizē salas iedzīvotāju ticību, un uzraksts vietējā valodā: «Pāvests Francisks Korsikā».
Tā ir Svētā tēva trešā vizīte Francijas teritorijā. Pāvests 2014. gada 25. novembrī uz dažām stundām apmeklēja Eiropas Parlamentu Strasbūrā, bet 2023. gada 22.-23. septembrī viņš viesojās Marseļā, kur noslēdza trešo Vidusjūras reģiona valstu tikšanās pasākumu.
Pirms došanās ceļā Francisks Svētās Martas viesu namā tikās ar bezpajumtniekiem, kas nakšņo netālu no Svētā Pētera laukuma, un uzcienāja viņus ar karstu kapučīno un kruasāniem. Viņus atveda Vatikāna labdarības dikastērija prefekts. "Šī ir prieka svētdiena, ko mēs šodien svinam Baznīcā," sacīja kardināls Konrāds Krajevskis.
Savukārt sestdienas pēcpusdienā pāvests devās uz Romas Svētās Marijas Madžores baziliku, lai uzticētu savu ceļojumu Dievmātes "Salus Populi Romani" aizbildniecībai. Pēc tam viņš sveica bērnus un jauniešus, kas piedalījās "dzīvajā Kristus dzimšanas ainā", kura jau trešo gadu darbojas pie bazilikas ieejas.
47. apustuliskā ceļojuma laikā pāvests pievērsīsies situācijai Vidusjūras reģionā, īpaši migrācijas, konfliktu, klimata un vides jautājumiem. Francisks tiksies ar bīskapiem, priesteriem, semināristiem un konsekrētajām personām, un svinēs Svēto Misi, kurā piedalīsies aptuveni 7000 ticīgo. Vizītes noslēgumā Romas bīskaps tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Atgriešanās Vatikānā paredzēta svētdienas vakarā.
20. gadsimta sākumā Korsika piedzīvoja radikālas pārmaiņas. Salas iedzīvotāju skaitu samazināja divi pasaules kari. Tā rezultātā sāka lēnām izzust arī gadsimtiem senas tradīcijas. Tomēr 60. un 70. gados sākās tautas identitātes atdzimšana, no jauna atklājot polifoniskās dziedāšanas tradīcijas. Korsikā strauji pieaug konfraternitāšu skaits, - Vatikāna Ziņu dienestam stāsta Paskvāles Paoli universitātes Korsikāņu valodas un literatūras profesore Andželina Antonieti. Pēc viņas teiktā, šobrīd ir jau aptuveni astoņdesmit. «Sākumā jaunieši ne vienmēr meklē tiešu kontaktu ar Dievu, bet pēc kāda laika, kas pavadīts brālībās, pēc noteikta skaita svinētu ceremoniju, dziedātu lūgšanu, kopīgu maltīšu, kas arī ir daļa no rituāla, gandrīz visi atzīst, ka ir atklājuši ticības skaistumu». Šogad Lielajā sestdienā Ažaksjo tika nokristīts 151 pieaugušais. Gadu iepriekš to bija 130, bet 2022. gadā - aptuveni 50 – piebilst profesore Andželina Antonieti.
