Ar ko atšķiras svētceļojums no tūrisma ceļojuma?
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pēdējo 30 gadu laikā ir ievērojami palielinājies Santjago svētceļnieku skaits – atzina Romas bīskaps, norādot, ka viņu vidū bija arī viņa priekšgājēji – svētais Jānis Pāvils II un Benedikts XVI, kuri gribēja apmeklēt svētnīcu, īpaši ņemot vērā tās lielo nozīmi Eiropas kristietības vēsturē. Šis skaitliskais pieaugums ir pozitīva lieta, taču vienlaikus tas saistās ar nopietnu jautājumu: Vai cilvēki, kuri iet Santjago ceļu, veic īstu svētceļojumu? Vai runa ir par kaut ko citu? – jautāja Francisks.
Pāvests paskaidroja, ka kristīgu svētceļojumu pie apustuļu kapiem varam atpazīt, ņemot vērā trīs iezīmes. Pirmā ir klusums. Tikai klusumā mēs varam ieklausīties savā sirdī un rast atbildes savas sirds meklējumiem. Tas notiek ceļā, ejot cauri grūtībām. Patiešām, Dievs runā klusumā.
Otrā kristīgā svētceļojuma pazīme ir Evaņģēlijs. Svētceļojums tiek veikts, pārlasot Jēzus veikto ceļu līdz pat sevis atdevei pie krusta. Jo vairāk ceļojums mūs pamudina iziet no sevis un nesavtīgi sevi dāvāt, kalpojot tuvākajam, jo patiesāks un kristīgāks tas ir – uzsvēra Francisks. Un to dara Svētais Gars, kad mēs katru dienu lasām Evaņģēliju. Kāpēc tas tā notiek? Pāvests paskaidroja, ka pastāv atšķirība starp kāda romāna vai ziņu lasīšanu un Evaņģēlija lasīšanu. Mēs varam lasīt skaistu romānu, kas mums sagādā patiku, vai – ziņas, no kurām dažas liek raudāt. Mēs varam lasīt Evaņģēliju, un tad mums līdzās ir Kāds (lasot romānu vai ziņas tā nav). Šis Kāds ir Svētais Gars. Viņš palīdz mums izprast Evaņģēliju. Šajā sakarā pāvests kārtējo reizi aicināja ticīgos nēsāt sev līdzi kabatas formāta Evaņģēlija grāmatiņu un katru dienu izlasīt kādu fragmentu, jo tas ir veids, kā lūgties.
Trešā svētceļojuma pazīme ir tā, ko pāvests nosauca par “Mateja evaņģēlija 25. nodaļas protokolu”. “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši” (Mt 25, 40). Runa ir par to, lai svētceļnieks ceļā būtu vērīgs pret citiem, īpaši pret tiem, kuriem ir smagāk, kuri ir pakrituši, kuriem ir kādas vajadzības. Ticīga cilvēka dzīves mērķis – panākt, lai neviens nepaliktu aizmugurē.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs iedrošināja klātesošos viņu evaņģelizācijas un tuvākmīlestības apustulātā. Seno laiku svētceļnieki māca, ka no kristīgajiem svētceļojumiem cilvēks atgriežas kā apustulis, lai sludinātu Jēzu – viņš sacīja.
