Svētais tēvs skaita Rožukroni, lai izlūgtu pandēmijas apturēšanu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pirms nepilniem trīs mēnešiem pandēmija “nostādīja cilvēci uz ceļiem”. Šajā laikā nomira vairāk nekā 360 tk. cilvēku, bet gandrīz 6 milj. inficējās ar koronavīrusa izraisīto Covid-19 slimību.
Lūgšana vienlaikus notika vairākos lielākajos mariāniskajos sanktuārijos pasaulē un tika translēta tiešraidē. Iniciatīvas mērķis bija koronavīrusa pandēmijas apturēšanas izlūgšana.
Ieradies pie Dievmātes grotas, Francisks nolika ziedus un iesāka liturģisko ceremoniju ar Dievmātei veltītajam mēnesim paša sarakstīto lūgšanu. Svētais tēvs lūdzās:
«Ak, Marija, Tu mūsu ceļā vienmēr spīdi kā pestīšanas un cerības zīme. Mēs uzticam sevi Tev, Slimnieku veselība, kas pie krusta vienojies sāpēs ar Jēzu, saglabājot stingru savu ticību. Tu, romiešu tautas Pestīšana, zini, kas mums ir vajadzīgs, un mēs esam droši, ka Tu par to parūpēsies, lai, tāpat kā Galilejas Kānā, pēc šī pārbaudījuma laika atkal varētu atgriezties svētku prieks. Palīdzi mums, Dievišķās Mīlestības Māte, pieskaņoties Tēva gribai un darīt to, ko mums teiks Jēzus, kurš uzņēmās uz sevis mūsu ciešanas un sāpes, lai caur krustu ievestu mūs augšāmcelšanās priekā. Amen. Tavā patvērumā steidzamies, Svētā Dieva Dzemdētāja. Nenicini mūsu lūgšanas mūsu vajadzībās, bet atbrīvo mūs no visām briesmām, ak, godības pilnā un svētītā Jaunava».
Turpinājumā kāda no lūgšanas dalībniecēm darīja zināmu, kas būs tie, kuri skaitīs katru Rožukroņa noslēpumu, un aicināja uzticēt Kungam pa visu pasauli izkaisītās ģimenes, lai vienmēr un visur lūgšana būtu tām prieka un dvēseles miera avots. Tālāk sekoja Rožukronis.
To skaitīja Romas Svētā Filipa Neri slimnīcas ārsts, kāda medmāsa, civilās aizsardzības organizācijas brīvprātīgais ar savu sievu un meitu, Džovanni Dečerče, kurš bija saslimis ar Covid-19 un izdzīvoja, infekcijas slimību slimnīcas kapelāns, izdzīvojusī klostermāsa Zēlija, kāds farmaceits, viens jaunietis, kurš pazaudēja savu mammu, RAI televīzijas žurnālists un trīs ģimenes, kurās pandēmijas laikā piedzima bērni.
Rožukroņa lūgšanas dalībnieki pārdomāja Augstās godības daļu, lūdzoties par visiem ārstiem, medmāsām un medicīnas personālu, kārtības sargiem, ugunsdzēsējiem un brīvprātīgajiem, priesteriem un konsekrētajām personām, kas apgādāja slimniekus ar sakramentiem, mierināja viņus un paši atdeva savu dzīvību. Ticīgie šajā vakarā lūdzās arī par visiem mirstošajiem, tiem, kuri mirst vientulībā, par nomirušajiem un viņu sērojošajiem tuviniekiem, kā arī – par visiem tiem, kuriem ir vajadzīgs atbalsts ticībā un cerībā, par tiem, kuriem nav darba, par cilvēkiem, kuri palika vieni, un par visiem jaundzimušajiem bērniem.
Liturģiskā ceremonija noslēdzās ar otro pāvesta Franciska lūgšanu uz Dievmāti, kas bija pievienota viņa vēstulei par Rožukroni. Tās beigās izskan vārdi: “…Ak, Marija, Noskumušo iepriecinātāja, apskauj visus savus nospiestos bērnus un panāc, ka Dievs ar savu visspēcīgo roku iesaistās un atbrīvo mūs no šīs briesmīgās epidēmijas, lai dzīve atkal varētu mierīgi atgriezties savās normālajās sliedēs. Mēs uzticam sevi Tev, kas spīdi mūsu ceļā kā pestīšanas un cerības zīme, ak, žēlīgā, laipnā un maigā Jaunava Marija. Amen”.
Tā kā lūgšanai bija pieslēgušies vairāki sanktuāriji no Latīņamerikas, pāvests pēc svētības adresēja dažus vārdus spāniski runājošajiem ticīgajiem un novēlēja visus Gvadalupes Dievmātes aizsardzībai.
