Benedikts XVI: lūdzu piedošanu un paļaujos uz Kungu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Vēstules pirmajā daļā gandrīz 95 gadus vecais emeritētais pāvests atzīstas, ka pēc ziņojuma publiskošanas pavadījis laiku “sirdsapziņas izmeklēšanā un pārdomās”. Viņš pateicas visiem, kuri viņu atbalstīja, kā arī tiem, kuri palīdzēja iepazīties ar visiem dokumentiem un pēc attiecīgās komisijas Minhenē pieprasījuma sagatavot atbildes. Kā jau viņš pēdējās dienās to darīja, arī šeit vēlreiz atvainojas par pavisam netīšām pieļauto kļūdu saistībā ar savu klātbūtni 1980. gada 15. janvārī notikušajā sapulcē, kuras laikā tika nolemts pieņemt diecēzē kādu priesteri, kuram bija jāārstējas. Benedikts XVI pateicas arī par viņam izrādīto uzticību, atbalstu un lūgšanām no pāvesta Franciska puses.
Otrajā daļā emeritētais pāvests raksta: “Tagad nepieciešams, lai pateicības vārdiem sekotu arī grēksūdze”. Viņš atzīst, ka viņu aizvien vairāk aizkustina tas, ka katras Svētās Mises sākumā Baznīca centrālo vietu ierāda “mūsu vainas atzīšanai un piedošanas lūgšanai”. “Mēs publiski lūdzam dzīvo Dievu piedot mūsu grēkus, mūsu vislielāko vainu. Protams, vārds ‘vislielākā’ vaina neattiecas vienādi uz katru dienu. Taču katru dienu Viņš man jautā, vai arī šodien man nebūtu jārunā par vislielāko vainu, un mierinoši saka, ka neatkarīgi no tā, cik liela ir mana vaina šodien, Kungs man piedos, ja vien es būšu Viņa priekšā vaļsirdīgs un gatavs patiešām mainīties”.
Pēc tam Benedikts XVI atsauc atmiņā savas tikšanās un sarunas ar seksuālās izmantošanas upuriem. Viņš atzīst, ka šo cilvēku, kurus savā laikā izmantoja priesteri, acīs redzēja “ļoti lielas vainas sekas”, un viņš iemācījās saprast, “ka mēs paši tiekam ierauti šajā ļoti lielajā vainā, kad to atstājam novārtā vai kad nestājamies pretī ar noteiktību un vajadzīgo atbildību, kā tas pārāk bieži notika un notiek”. “Tāpat kā šo tikšanos laikā, tā arī atkal tagad es visiem seksuālās izmantošanas upuriem apliecinu, ka man ir liels kauns, izsaku savu dziļo nožēlu un vaļsirdīgi lūdzu piedošanu”, raksta emeritētais pāvests. Viņš atzīt, ka viņam bija liela atbildība katoļu Baznīcā un ka viņa vaina ir vēl jo lielāka par tiem noziegumiem, kas tika pastrādāti viņa pilnvaru pildīšanas laikā attiecīgajās vietās. “Katrs seksuālās izmantošanas gadījums ir briesmīgs un nelabojams. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību seksuālās izmantošanas upuriem un nožēloju par katru no šiem gadījumiem”, viņš raksta.
Benedikts XVI apliecina, ka viņš aizvien vairāk saprot, kādas šausmas un bailes Olīvu dārzā piedzīvoja Kristus, kad redzēja visas tās briesmas, ko Viņam nāksies sevī pārdzīvot. Un tas, ka tai brīdī mācekļi gulēja, diemžēl ataino šodienas situāciju. “Tāpēc es varu tikai lūgt Kungu, visus eņģeļus un svētos, un jūs, dārgās māsas un brāļi”, viņš raksta, “lūgt par mani Kungu, mūsu Dievu”.
Emeritētais pāvests noslēdz savu vēstuli ar vārdiem: “Drīz es nostāšos savas dzīves pēdējā tiesneša priekšā. Pat ja man ir daudz iemeslu trūkties un baidīties par savu garo dzīvi, es tomēr esmu laimīgs, jo man ir stingra pārliecība, ka Kungs ir ne tikai taisnīgais tiesnesis, bet arī draugs un brālis, kurš jau pats izcieta manu nepilnību dēļ, un kā tiesnesis vienlaikus viņš ir arī mans Aizstāvis (Paraklēts)”.
Saskaņā ar ekspertu sniegtajām ziņām, kad kardināls Ratcingers tanī laikā pieņēma minēto priesteri, kuram vajadzēja Minhenē ārstēties, viņš nezināja, ka šis priesteris ir seksuālais varmāka. Turklāt 1980. gada janvārī notikušās sapulces laikā netika atklāts, kāpēc šim garīdzniekam ir jāārstējas.
