Pāvesta vizīte Kvebekā - Baznīcas atjaunotnes laiks
Silvija Krivteža - Vatikāns
No lidostas pāvests Francisks devās uz Kvebekas citadeli. Zvaigznes formā izveidotais nocietinājums ir viena no raksturīgākajām tūristu vietām un vēsturiska britu okupācijas zīme Kvebekā. Citadele ir arī Kanādas ģenerālgubernatora – karalienes Elizabetes II pārstāvja, kas pilda arī bruņoto virspavēlnieka pienākumus, oficiālā rezidence. No pagājušā gada Kanādas ģenerālgubernatore ir Mērija Saimona, kurai ir inuitu tautas saknes. Kvebekas citadelē Svētais tēvs tikās arī ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo.
Pēdējās desmitgadēs Baznīca Kanādā ir piedzīvojusi sekularizācijas sekas. Strauji sarucis aicinājumu uz priesterību un konsekrēto dzīvi skaits. Baznīcas "zelta laikmets" beidzās pagājušā gadsimta 60. gadu vidū. Situāciju ietekmēja ne tikai kultūras pārmaiņas, bet arī pārkāpumi, kas nāca gaismā saistībā ar Baznīcas vadītām un valsts finansētām internātskolām. "Mēs liekam lielas cerības uz šo svētceļojumu, jo ikreiz, kad pāvests ierodas pie mums, tas ir stimuls atjaunot mūsu Baznīcu," norādīja Pedro Perna no Kvebekas Ārvalstu misiju biedrības.
"Katoļu kopiena priecājas par pāvesta klātbūtni," sacīja misionārs. "Šodien daudzi, pat formāli piederot katoļu Baznīcai, nepraktizē ticību. Tie, kuri apmeklē dievkalpojumus, galvenokārt ir vecāka gadagājuma cilvēki. Tāpēc Kvebekas apmeklējums noteikti ir izaicinājums. Tomēr pāvests Francisks ir atvērts dialogam, un daudzi cilvēki, pat neticīgie, ir ieinteresēti dzirdēt, ko viņš teiks par internātskolām. Es ticu, ka šī vizīte būs ļoti nozīmīga dialogam ne tikai Baznīcas kontekstā, bet arī sabiedrībā kopumā. Pāvests nāk, lai nožēlotu grēkus un atgādinātu, ka neviens no mums nav pārāks par citiem, bet mēs visi esam brāļi un māsas. Tā ir Evaņģēlija vēsts. Cilvēki to bieži aizmirst, domājot par Baznīcu kā par lielu institūciju, kas diktē noteikumus, bet Baznīca ir kas cits, tā esmu es un tu, tas ir Svētais tēvs, bīskapi, priesteri, konsekrētās personas un ticīgie, mēs visi esam Baznīca. Pāvesta svētceļojums dod cerību, ka cilvēki atklās, kas patiesībā ir Baznīca," – teica Pedro Perna.
"Tikšanās ar garīdzniekiem Kvebekas Dievmātes katedrālē būs viens no svarīgākajiem notikumiem pāvesta ceļojumā," uzskata katedrāles prāvests Mišels Rodrige. Viņš ir pārliecināts, ka pāvesta Franciska ierašanās Kanādā ir ne tikai sākums izlīgumam ar pamatiedzīvotājiem, bet arī vietējās Baznīcas atjaunotnes avots.
Ceturtdien, 28. jūlijā, pāvests ieradās Svētās Annas-Boprē bazilikā, kas atrodas 30 km no Kvebekas, un ir senākā svētceļojumu vieta Ziemeļamerikā. Pirmā Baznīca, kas nosaukta svētās Annas vārdā, tika uzcelta 1658. gadā. Laika gaitā kulta vieta vairākkārt paplašināta un atjaunota. 1922. gadā dievnamu nopostīja ugunsgrēks, un dažus gadus vēlāk tika uzsākta pašreizējās celtnes būvniecība, ko projektēja franču arhitekts Maksims Roizēns.
1976. gadā dievnamu iesvētīja kardināls Moriss Rojs. Stāsta, ka viens no pirmajiem baznīcas celtniekiem 17. gadsimtā, kas cieta no smagas skoliozes, pēc darbu pabeigšanas izveseļojies un staigājis bez kruķiem. Drīz bazilika kļuva par svētceļojumu un brīnumainu dziedināšanas gadījumu vietu. Daudzi apmeklētāji šodien piemin šo brīnumu, atstājot kruķus pie ieejas durvīm. Latīņu krusta formas, romānikas stila ēkā no ārpuses, starp diviem simetriskiem torņiem, ir svētās Annas statuja, kas palika neskarta ugunsgrēkā, kas pilnībā iznīcināja veco baziliku. Tās iekšpusē, pie griestiem, ir mozaīka, kurā attēlota Marijas mātes dzīve. Dievnamu rotā 240 vitrāžas un dažādu Eiropas un Kanādas mākslinieku veidotas skulptūras un gleznas. Starp šiem darbiem ir arī Jēzus vecmāmiņas statuja, kas izgriezta no ozolkoka.
Bazilikas priekšā svētceļniekus sagaida skaista strūklaka, kas tika uzstādīta 2008. gadā, atzīmējot svētvietas 350. gadadienu. Virs bronzas baseina atrodas kanādiešu tēlnieka Emīla Brunē veidota svētās Annas un viņas meitas Marijas statuja.
28. jūlijā, plkst. 10 pēc vietējā jeb plkst. 17 pēc Latvijas laika, Svētās Annas-Boprē svētnīcā pāvests svinēja Svēto Misi. Vatikāna viesi sagaidīja un apsveica Kvebekas arhibīskaps kardināls Žeralds Lakruā. Ceturtdienas pēcpusdienā, kad Latvijā bija jau pusnakts, pāvests dosies uz Kvebekas Dievmātes katedrāli, kur kopā ar bīskapiem, priesteriem, diakoniem un semināristiem piedalīsies Vesperu liturģijā.
