Četri asteroīdi nosaukti trīs jezuītu un viena pāvesta vārdā
Inese Šteinerte - Vatikāns
Savukārt, asteroīds 560974 ir nosaukts Ugo Bonkompaņji vārdā, kurš ir pazīstams kā pāvests Gregors XIII. Vēsturē viņš ir iegājis ar kalendāra reformu, kā arī ar Baznīcas astronomu un observatoriju tradīcijas aizsākumu. Arī trīs iepriekš minētie jezuītu tēvi ir saistīti ar astronomiju. Austrietis Johans Hāgens (1847–1930) bija pirmais Vatikāna observatorijas direktors, kurš šai amatā strādāja no 1906. līdz 1930. gadam. Arī Bils Stēgers (1943-2014) bija kosmosa pētnieks un teologs. 2014. gadā viņš pārkāpa mūžības slieksni, bet pirms tam strādāja Vatikānam piederošajā Tuksonas observatorijā ASV. Roberts Janušs līdz ar citiem kolēģiem šobrīd darbojas Vatikāna observatorijā “Specola Vaticana”.
Universā atrodas vairāk nekā 30 asteroīdu, kas nosaukti jezuītu vārdos. Starp tiem ir Kristofers Klaviuss, kuru pāvests Gregors XIII (1501, vai 1502-1585) aicināja strādāt pie jaunā kalendāra, ko šodien pazīstam kā “gregoriānisko” kalendāru. Džovanni Battista Ričoli (1598-1671) attīstīja mēness nomenklatūras sistēmu, kas tiek izmantota arī šodien.
Tā kā jezuīti jau kopš agrākiem gadsimtiem ir bijuši intensīvi ceļotāji, daži asteroīdi kopā ar viņu pašu vārdiem un identifikācijas numuru, nes arī to zemju vārdus, no kurām viņi ir nākuši, vai ar kurām visvairāk saistās viņu darbība. Šai kategorijā ietilpst “Filipīnas 4866 Badiļjo”, “Paragvaja 6438 Suarezs”, “Ķīna 31124 Slavičeks”, “Kongo Demokrātiskā Republika 23443 Kikvaija” un “Argentīna 2490 Bussolini”. Debesīs atrodamajos ķermeņos ir iemūžināti arī Vatikāna observatorijas “Specola Vaticana” astronomu Ričarda Boila, Korballī, Koina, Konsolmaņjo, Kikvaijas un Makes vārdi.
Kā liecina Starptautiskā Astronomu savienība, asteroīda, vai mazākas planētas nosaukšana kādā vārdā dažreiz var prasīt pat vairākus gadu desmitus. Kad tiek atklāts kāds debesu ķermenis, tam tiek dots provizorisks vārds, balstoties uz atklāšanas datumu. Pēc tam, kad objekts vismaz četras reizes ir novērots tam pietuvojoties zemei un noteikta tā orbīta, lai objekta pozīciju varētu pietiekami droši apzināt tālākā nākotnē, Mazo Planētu centrs tam piešķir definitīvu numuru. Līdz ar to iestājas brīdis, kad objektam var izvēlēties arī vārdu. Vārda izvēlē pastāv zināmi noteikumi. Tā, piemēram, nav ļauts asteroīdam, vai mazai planētai dot dzīvnieku – mājas mīluļu vārdus, nedz arī komerciālas dabas nosaukumus. Tāpat, jaunatklāto objektu nav ļauts nosaukt politiķu, vai militārpersonu vārdos, kā arī tā nosaukumā iemūžināt ar politiku, vai militārām darbībām saistītu notikumu, ja pēc konkrētās personas nāves, vai notikuma vēl nav pagājuši 100 gadi.
