Kardināls Parolins: risināt klimata krīzi, mainot dzīves stilu!

Kristofers Velss 

Pirmdien, 6. novembrī, ap 30 reliģisko līderu ir parakstījušies, apliecinot savu gatavību cīnīties pret klimata izmaiņām. Pārstāvētas ir pasaules galvenās reliģiskās kopienas un tradīcijas. Starpreliģiju deklarācija reliģiju līderiem liek mobilizēt savas kopienas, lai risinātu klimata krīzi un aicinātu politiskos līderus pieņemt konkrētus rīcības plānus pirms  COP28 tikšanās, kas norisināsies Dubaijā no 30. novembra līdz 12. decembrim, un uz kuru ieradīsies arī pāvests Francisks.

Deklarācijas parakstīšanas ceremonijā Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā piedalījās arī kardināls Pjetro Parolins. Viņš ir pārliecināts, ka reliģiju lomai ir fundamentāls raksturs globālajā cīņā pret klimata izmaiņām:

Eminence, kādu lomu reliģiju līderi var spēlēt šajā jautājumā, ko daudzi uzskata par izteikti laicīgu?

Jā, domāju, ka klimata izmaiņas ir laicīgs jautājums. Patiesībā, par to rūpējas politiķi un politiskā pasaule, zinātnieki un tā tālāk. Taču, domāju, ka reliģiju līderu iesaistīšanās ir notikusi tāpēc, ka šeit ir arī ētiska dimensija, ētiska un morāla dimensija, ko ļoti uzsver Svētais Krēsls. Tāpēc domāju, ka par šo tematu reliģiju līderiem ir tiesības kaut ko teikt un pievienot iemeslus pasaules apņēmībā šo problēmu risināt.

Kas attiecas uz Svēto Krēslu, tam ir vienreizēja loma starp reliģijām, jo Svētajam Krēslam ir diplomātiskās pārstāvniecības visā pasaulē. Kā jūs redzat pāvesta un Svētā Krēsla lomu tādu jautājumu risināšanā, kā klimata izmaiņas?

Ir jāzina, ka pāvests ir ļoti ieinteresēts, patiešām ļoti. Pierādījums tam ir divi dokumenti, kas ir rezultējušies ar encikliku “Laudato si”. Tā patiešām ir bijusi atbalsta punkts daudziem pasaules līderiem un daudzām valdībām sakarā ar COP tikšanos Parīzē, kad viņi parakstīja vienošanos sakarā ar klimata izmaiņām. Un tagad ir iznācis “Laudate Deum” – dokuments, kas cenšas atjaunināt “Laudato si” saturu. Bez šaubām, Svētais Krēsls ir ieinteresēts visos problēmas aspektos, kas attiecas uz gāzu emisijas samazināšanu, jūras līmeņa celšanos un tā tālāk. Taču, mūsu uzmanība visvairāk koncentrējas uz divām lietām, uz diviem īpašiem jautājumiem. Pirmais ir dzīves stils. Nepietiek ar naudas ieguldīšanu. Tas nenozīmē, ka nav svarīgi investēt līdzekļus, taču ar to nav gana. Ir jāmaina mūsu dzīves veids, lai nenodarītu pāri Radībai, lai nenodarītu pāri dabai, bet, lai būtu atbildīgi saimnieki, kā to ir teicis pāvests. Tas ir uzdevums, ko Dievs cilvēcei uzticēja brīdī, kad to radīja.

Otrs punkts ir izglītība. Tas ir svarīgs punkts – jauno paaudžu izglītošana, lai citādā veidā iegūtu un izmantotu šīs pasaules resursus. Tas ir universāls, visas pasaules, kā arī Svētā Krēsla darbs. Esam to uzņēmušies arī parakstot Parīzes Vienošanos. Svētais Krēsls ir izcēlis tieši šo punktu, jo tajā, kas attiecas uz Vatikāna valsti, arī mēs šajā darbā ieliekam savu daļu, un tādējādi šajā fāzē varam pieņemt dažus konkrētus mērus. Mūsu valsts ir ļoti maza, mums nav nozīmīgas ietekmes uz šo fenomenu, taču domājam, ka varam dot lielu ieguldījumu jauno paaudžu izglītībā, lai tās korektā veidā izmantotu šīs pasaules resursus.

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte