Piešķirta Ratcingera fonda prēmija 2023
Inese Šteinerte - Vatikāns
Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, piešķirot prēmiju, atzīmēja, ka mantojums, ko atstājis pāvests Benedikts XVI, ir “lidot augstu ar diviem atvērtiem prāta un ticības spārniem – vienmēr ar pazemību, ieguldītiem pūliņiem un neatlaidību”. Tas ir dzīvs mantojums, kas kardināla vārdiem runājot, “liks nest augļus Baznīcas nākotnes ceļā”.
2023. gada Ratcingera prēmija ir pirmā, kas tiek piešķirta pēc viņa aiziešanas mūžībā. Viņš bija “gans un ticības skolotājs”, “gaišs un drosmīgs dialoga paraugs”, teica kardināls Parolins, atceroties pāvesta un izcilā teologa maģistēriju, ko “raksturoja pasaules kultūras un garīgās situācijas, kā arī spriedzes starp tautām un starp cilvēku un radīto apzināšanās”.
Vatikāna valsts sekretārs izcēla Benedikta XVI mācībā aplūkotos tematus un problēmas, jo īpaši encikliku “Caritas in Veritate” un viņa mācības ietekmi uz Franciska “Laudato si” un “Fratelli tutti”. Kardināls norādīja, ka tā ir “spēcīgā kontinuitātē” ar Franciska mācību.
Prēmijas pasniedzējs atgādināja arī, ka Benediktam XVI visu savu pontifikāta laiku nācās cīnīties pret dažu klēra locekļu seksuālajiem pārkāpumiem, kuru smagumu viņš pieredzēja vēl būdams Ticības mācības kongregācijas prefekts. “Viņš iekšēji cieta un tai pašā laikā ar pazemīgu cieņu izturējās pret upuriem, vedot Baznīcu par uzklausīšanas, taisnības, atgriešanās un prevencijas ceļu,” teica kardināls Parolins. Savukārt, Benedikta XVI atkāpšanās žestu viņš nosauca par “apbrīnojamu sintēzi, kurā savijas skaidra un pārdomāta situācijas vīzija, atbildība, pildot amata pienākumus un pazemība Dieva un cilvēku priekšā”.
2023. gada Ratcingera prēmijas saņēmēji – spāņi Pablo Blanko Sarto un Fransesks Toralba Rozeļjo to ir izpelnījušies par īpašiem nopelniem pētnieciskajā darbā un zinātniskajā publicistikā. Pablo Blanko Sarto ir teologs no Navarras universitātes. 2011. gadā viņš publicēja sējumu “Ratcingera teoloģija”. Emeritētais Ticības mācības dikastērija prefekts, kardināls Luiss Ladarija to izlasījis, teica: “Pietiek ar vienu skatienu, lai rastos ideja par Ratcingera domas plašumu. Skaistums, liturģija, Baznīca, persona, ticība, mīlestība, kalpojums, Marija, Jēzus Kristus.”
“Ja viņš bija teoloģijas Mocarts, tad, domāju, ka esmu dzirdējis šo mūziku,” prēmijas pasniegšanās ceremonijā teica profesors Blanko Sarto. “Tas, kas mani pārsteidza, ir viņa domas vitālā, eksistenciālā un hermeneitiskā dimensija kopā ar reālismu un pilnīgi pieejamu valodu”.
Otrais Ratcingera prēmijas saņēmējs, filozofs Fransesks Toralba Rozeļjo ir profesors Barselonas Ramona Lulla vārdā nosauktajā universitātē. Viņš atzīmēja, ka teologs Ratcingers ir paplašinājis mūsdienu izpratni par prātu, pievienojot tai beznosacījumu dāvanas mēru. Prāts, saskaņā ar viņa domu, nevar tikt reducēts uz to, kas ir izmērāms un eksperimentējams. Ticība un prāts ir būtiski, lai celtu nākotni.
Ratcingera prēmijas fonda direktors, jezuītu tēvs Federiko Lombardi prēmijas pasniegšanas ceremonijā atzīmēja, ka Jozefs Ratcingers nekad nav domājis izveidot savu filozofisko sistēmu, vai skolu, bet ir mācījis meklēt un atrast patiesību ar prāta spēku un ticības gaismu, vienmēr saglabājot atvērtību dialogā starp cilvēkiem, disciplīnām un lielajām reliģiskajām tradīcijām. “Tik dramatiskajā laikā, kurā dzīvojam,” turpināja tēvs Lombardi, “jau pati cilvēka cieņa un viņa dzīves un esamības jēga pasaulē, kas nāk, savos pamatos tiek pakļauta pārbaudījumiem” un pāvests Ratcingers šajā ziņā “labi apzinājās riskus, kas saistīti ar cilvēces gājumu, kā arī ar Baznīcas misiju tās pestīšanā. Viņš vada mūs, lai mēs ar pazemību un drosmi ienāktu dziļākā līmenī, lai rastu un no jauna atklātu stabilus un neatņemamus atbalsta punktus.”
Ratcingera prēmijas saņēmēji Pablo Blanko Sarto un Fransesks Toralba Rozeļjo kopā ar viņa vardā nosauktā fonda pārstāvjiem ceremonijas dienā apmeklēja Vatikāna grotas, kur vienojās lūgšanā pie pāvesta Benedikta XVI kapa. “Mēs kopā lūdzām Kungu, lai Viņš atlīdzina viņu par kalpojumu un lai viņa garīgais un kultūras mantojums turpina dot vērtīgus augļus Baznīcai, mums un visai cilvēcei,” teica tēvs Lombardi. “Domājam, ka mums ir pienākums glabāt šī mūsu lielā skolotāja un gana dzīvo un iedvesmojošo klātbūtni ne tikai kultūras rakstura pārdomās, bet arī garīgajā kopībā un lūgšanā.”
29. novembrī Ratcingera prēmijas saņēmēji piedalījās Benedikta XVI mantojumam veltītajā konferencē Pontifikālajā Gregora universitātē. 30. novembrī viņus audiencē pieņēma pāvests Francisks. Nākamā gada pavasarī konferenci ar Pablo Blanko Sarto un Franseska Toralbas Rozeļjo piedalīšanos rīkos Notre Dame universitātes De Nikola centrs Indianas pavalstī ASV. Tā ir viena no augstskolām, kas sadarbojas ar Ratcingera fondu.
