Pāvests vēstniekiem: tik daudz cilvēku pasaulē cieš no kara noziegumiem
Silvija Krivteža - Vatikāns
Jaunā gada sākumā Romas bīskaps tiekas ar Vatikānā akreditētajiem vēstniekiem. 18 lappušu uzrunā pāvests norādīja uz nabadzības, konfliktu, vardarbības un dabas katastrofu dramatiskajām sekām, kādas cieš daudzas tautas. "Mēs gribētu, lai šis gads būtu miera laiks, bet tas sākās konfliktu un šķelšanās zīmē", teica Francisks. Viņš atgādināja, ka 2023. gadā tika atzīmētas vairākas nozīmīgas gadadienas: diplomātisko attiecību ar Panamas Republiku nodibināšanas 100. gadadiena, ar Irānas Islāma Republiku 70. gadadiena, ar Korejas Republiku 60. gadadiena un 50 gadu jubileju diplomātisko attiecību nodibināšanai ar Austrāliju.
Francisks norādīja, ka ir kāds vārds, ko dzirdam eņģeļu dziedājumā, kas naktī pasludina Pestītāja piedzimšanu, un augšāmcēlušā Jēzus balsī: šis vārds ir "miers". Miers ir Dieva dāvana. Kristus mums dāvā savu mieru (Jņ 14, 27), bet vienlaikus miers ir arī mūsu atbildība: "Svētīgi miera veidotāji" (Mt 5, 9). Šis vārds ir ļoti trausls, bet reizē prasīgs un nozīmīgs.
Šodien pasaule piedzīvo karus un vardarbību. Pēc pāvesta teiktā, "fragmentārais trešais pasaules karš" pamazām kļūst par globālu konfliktu. Francisks pauda bažas par situāciju Izraēlā un Palestīnā. "Es vēlreiz aicinu visas konfliktā iesaistītās puses pārtraukt karadarbību, tostarp Libānā, un nekavējoties atbrīvot visus Gazas ķīlniekus. Es lūdzu, lai palestīniešu iedzīvotāji saņemtu humāno palīdzību un lai slimnīcām, skolām un kulta vietām tiktu nodrošināta nepieciešamā aizsardzība. Es vēlos, lai izraēlieši un palestīnieši beidzot varētu dzīvot mierā un drošībā."
"Lai Sīrijas tautai vairs nebūtu jācieš no starptautisko sankciju sekām," sacīja pāvests, izsakot nožēlu par miljoniem bēgļu, kuri joprojām atrodas kaimiņvalstīs – Jordānijā un Libānā. Svētais tēvs pauda bažas par sociālo un ekonomisko situāciju, kurā šobrīd atrodas Libāna. "Lai institucionālais strupceļš tiktu atrisināts un Ciedru valsti pārvaldītu prezidents," vēlēja Romas bīskaps.
Pāvests vērsa uzmanību Āzijas kontinentam, īpaši Mjanmai, aicinot stiprināt pūliņus, lai tiktu nodrošināta cienīga nākotne jaunajām paaudzēm, neaizmirstot par humanitāro krīzi, kas joprojām skar rohindžu bēgļus.
Svētais tēvs pateicās Ungārijas varas iestādēm par viesmīlību savas vizītes laikā pagājušā gada aprīlī. Viņš atzina, ka tas bija ceļojums uz Eiropas sirdi – vēstures un kultūras satikšanās vietu, kur bija jūtams bruņota konflikta tuvums, kas 21. gadsimta Eiropā nebija pat iedomājams.
Francisks uzsvēra, ka pēc gandrīz divus gadus ilgā Krievijas plaša mēroga kara pret Ukrainu ilgi gaidītais miers joprojām nav iemājojis cilvēku prātos un sirdīs, neskatoties uz tik daudziem upuriem un milzīgiem postījumiem. Konfliktu, kas kļūst aizvien asiņaināks, nedrīkst pagarināt uz miljoniem nevainīgu cilvēku rēķina, bet tas ir jārisina sarunu ceļā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Pāvests pauda bažas arī par saspīlēto situāciju Dienvidkaukāzā starp Armēniju un Azerbaidžānu, aicinot abas puses parakstīt miera līgumu. Viņš norādīja uz dramatisko situāciju arī vairākās Āfrikas valstīs, īpaši Subsahāras reģionā, kur miljoniem cilvēku cieš humanitārās krīzes, terorisma, sarežģīto sociālpolitisko problēmu un klimata pārmaiņu postošo seku dēļ.
Romas bīskaps aicināja Vatikānā akreditētos vēstniekus meklēt risinājumus saspīlējumam un vardarbībai Etiopijā, kā arī veicināt dialogu, mieru un stabilitāti starp Āfrikas raga reģiona valstīm. Pāvests pieminēja arī Sudānu, Kamerūnu, Mozambiku, Kongo Demokrātisko Republiku un Dienvidsudānu.
Kaut arī Amerikas kontinentā nav atklātu karu, tomēr dažās valstīs, piemēram, starp Venecuēlu un Gajānu, valda spriedze, bet Peru vērojams polarizācijas process. Arī situācija Nikaragvā joprojām rada nopietnas bažas. Pēc pāvesta domām, kara traģēdija turpinās, pateicoties ieroču pieejamībai. Viņš aicināja īstenot atbruņošanās politiku, jo ir iluzoriski uzskatīt, ka ieročiem ir preventīva vērtība. Tieši pretēji: ieroču pieejamība veicina to izmantošanu un palielina to ražošanu. Cik daudz dzīvību varētu glābt ar resursiem, kas pašlaik tiek atvēlēti bruņojumam! Mūsu laika problēmas pārsniedz robežas, kā to apliecina pārtikas, vides un ekonomikas krīzes. Francisks atkārtoja savu priekšlikumu izveidot Pasaules fondu, lai beidzot izskaustu badu un veicinātu visas planētas ilgtspējīgu attīstību.
"Es vēlreiz uzsveru, ka kodolieroču izgatavošana un glabāšana ir amorāla. Tāpēc es paužu cerību, ka tiks atjaunotas sarunas par kopīgo rīcības plānu, kas plašāk pazīstams kā "Irānas kodolvienošanās", lai visiem nodrošinātu drošāku nākotni," sacīja pāvests.
Francisks runāja arī par dabas katastrofām. Tās ir traģēdijas, kuras cilvēks nevar kontrolēt. Viņš minēja nesen notikušās zemestrīces Marokā, Ķīnā, Turcijā un Sīrijā, kas atstāja aiz sevis nāves un postījumu pēdas.
Tomēr ir arī katastrofas, kas saistītas ar cilvēka rīcību un kas padziļina pašreizējo klimata krīzi, piemēram, mežu izciršanu Amazonē, kas ir Zemes "zaļās plaušas". Pāvests atgādināja, ka ANO klimata konferences Dubaijā tēma bija vides un klimata pārmaiņu krīze. COP28 konferences gala dokumenta pieņemšana ir uzmundrinošs solis, kas liecina, ka, ņemot vērā daudzās krīzes, ar kurām saskaramies, ir iespēja atdzīvināt daudzpusējo sadarbību, risinot globālo klimata jautājumu pasaulē, kurā vides, sociālās un politiskās problēmas ir cieši saistītas, sacīja Svētais tēvs.
Kari, nabadzība, mūsu kopīgo māju izlaupīšana un nepārtraukta to resursu izmantošana, kā arī dabas katastrofas ir iemesli, kas mudina tūkstošiem cilvēku pamest savu dzimteni, meklēt mierīgu un drošu vietu, riskējot ar dzīvību uz bīstamām takām. Vidusjūras reģionam ir jākļūst par miera laboratoriju, par "vietu, kur dažādas valstis un realitātes satiekas, pamatojoties uz cilvēcību, kas mums visiem ir kopīga", teica pāvests.
"Ceļā uz mieru ir vajadzīga cieņa pret dzīvību, pret katra cilvēka dzīvību, sākot ar vēl nedzimušu bērnu mātes miesās, kuru nedrīkst padarīt par komercializācijas objektu. Šajā sakarā es uzskatu par nožēlojamu tā saukto surogātmāšu praksi, kas nopietni aizskar sievietes un bērna cieņu. Tās pamatā ir mātes grūtā materiālā stāvokļa izmantošana. Bērns vienmēr ir dāvana un viņš nekad nav līguma objekts. Tāpēc es ceru, ka starptautiskā sabiedrība strādās, lai šī prakse tiktu vispārēji aizliegta," sacīja Francisks.
"Cilvēka dzīvība ir jāaizsargā un jāaizstāv ikvienā tās attīstības posmā, taču man ar nožēlu jāsaka, ka, īpaši Rietumos, pastāvīgi izplatās nāves kultūra, kas šķietamas žēlsirdības vārdā atstumj bērnus, vecus cilvēkus un slimniekus," viņš piebilda.
Ceļā uz mieru ir jāievēro cilvēktiesības, uzsvēra Francisks. Diemžēl pēdējās desmitgadēs mēģinājumi ieviest jaunus likumus, kas neatbilst sākotnēji definētajiem un kas ne vienmēr ir pieņemami, ir izraisījuši ideoloģiskas kolonizācijas parādības, no kurām galvenā ir dzimumu (džendera) teorija, kas ir ārkārtīgi bīstama, jo tā svītro atšķirības, aizbildinoties ar to, ka visi ir vienlīdzīgi. Šāda ideoloģiskā kolonizācija rada ievainojumus un šķelšanos starp valstīm, nevis veicina miera veidošanu, skaidroja pāvests.
Dialogam ir jābūt starptautiskās kopienas dvēselei. Lai atjaunotu kopīgu apņemšanos kalpot mieram, mums ir jāatgriežas pie saknēm, gara un vērtībām. Protams, dialogs prasa pacietību, neatlaidību un prasmi uzklausīt, taču, ja tiek veikts sirsnīgs mēģinājums izbeigt domstarpības, var sasniegt ievērojamus rezultātus, atzina Svētais tēvs.
Uzrunā vēstniekiem pāvests runāja arī par kristiešu vajāšanām un antisemītisma izpausmēm, kādas ir vērojamas pēdējā laikā. Visbeidzot, ceļš uz mieru ved caur izglītību, kas ir galvenais ieguldījums nākotnē un jaunajās paaudzēs. "Man joprojām ir spilgtas atmiņas par Pasaules jauniešu dienu svinībām, kas pagājušā gada augustā notika Lisabonā. Vēlreiz sakot paldies Portugāles varas iestādēm, gan civilajām, gan reliģiskajām, par pūlēm pasākuma organizēšanā, manā sirdī ir spilgtas atmiņas par tikšanos ar vairāk nekā miljons jauniešu no visas pasaules, kas bija pilni entuziasma un dzīvesprieka. Viņu klātbūtne bija himna mieram un apliecinājums tam, ka "vienotība pārvar konfliktus".
Mūsdienās daļa no izglītības uzdevumiem ir saistīti ar jauno tehnoloģiju ētisku izmantošanu. Pāvests atgādināja, ka vēstījums šī gada Pasaules miera dienai bija veltīts mākslīgajam intelektam, kam jābūt par miera instrumentu.
Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka šogad Baznīca gatavojas Jubilejas gadam, kas sāksies Ziemassvētkos. Viņš pateicās valdības pārstāvjiem par darbu, lai Roma spētu uzņemt tūkstošiem svētceļnieku un dāvāt tiem Jubilejas gada garīgos augļus. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgs Jubilejas gads. Jubileja ir pasludinājums, ka Dievs nekad nepamet savu tautu un ka Viņa Valstības durvis vienmēr ir atvērtas. Jubileja ir žēlastības laiks, kurā var piedzīvot Dieva žēlsirdības un Viņa miera dāvanu. Tas ir taisnīguma laiks, kurā tiek piedoti grēki, kurā izlīgums pārvar netaisnību. Tas ir laiks, kad zobeni tiks pārvērsti par arkliem; kad viena tauta vairs necels zobenu pret citu tautu un nemācīsies kara mākslu, sacīja pāvests, novēlot vēstniekiem mierpilnu un radošu jauno gadu.
