Vatikānā notika filmas par bīskapu Boļeslavu Sloskānu pirmizrāde

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Filma, kurā atainots pazemīgā un mīlestības pilnā bīskapa Boļeslava Sloskāna dzīves gājums, jo īpaši viņa ciešanu ceļš, ir 57 minūtes gara, tapusi, pateicoties bīskapa vārdā nosauktajam fondam “Sloskāns”, pr. Paskālam Marijai Jerumanim un Ritai Briedei. 2018. gadā tās pirmizrāde notika Briselē.

Izmantojot vēsturiskos kadrus un materiālus, filmā atainoti pagājušā gadsimta traģiskie notikumi Krievijā, nežēlīgās ticīgo vajāšanas, kā arī parādīta bīskapa dzīve pēc atbrīvošanas un ir iekļautas viņa laikabiedru liecības. Bīskaps Boļeslavs Sloskāns (1893-1981) tika apcietināts 1927. gada 16. septembrī – laikā, kad kalpoja Minskas-Moģiļevas ticīgo vidū, Baltkrievijā.

Ciešot spīdzināšanas un nežēlīgas mokas Solovkos un Sibīrijā, bīskaps Boļeslavs Sloskāns spēja ne tikai saglabāt cilvēcību, bet sasniedza pilnīgu ticības un mīlestības briedumu. Ticīgie viņu vēl dzīvu uzskatīja par svēto, kurš izcēlās ar savu skaidro skatienu un dziļo sirdsmieru. Spīdzināšanu laikā bīskaps smaidīja un izstaroja tādu mieru, ka pat spīdzinātāji bija pārsteigti un viņam jautāja, kāpēc viņš smaida. Uz to bīskaps atbildēja: “Es smaidu, jo esmu brīvs, bet jūs neesat brīvi”.

No cietuma saviem vecākiem bīskaps 1928. gadā rakstīja: “Dārgie vecāki, jūs no avīzēm būsiet uzzinājuši par manu apcietināšanu. Beidzot – pēc sešiem mēnešiem – man ir dota atļauja rakstīt jums. Es vienmēr mīlēju sludināt šos Jēzus Kristus vārdus: ‘Bez Dieva ziņas pat neviens mats nekrīt no jūsu galvas…”. Pēdējos 15 gados nekad neesmu saņēmis tik daudz žēlastību, kā savos piecos cietuma mēnešos. Cietums ir vislielākais un visskaistākais manas iekšējās dzīves notikums…. Dārgie vecāki, lūdzieties par mani, bet tikai bez bēdām un izmisuma. Lai jūsu sirdis atveras visā tuvākmīlestības pilnībā. Es esmu tik laimīgs, jo tagad es esmu spējīgs mīlēt visus cilvēkus bez izņēmuma, arī tos, kas nav nekādu mīlestību pelnījuši. Tie ir visnelaimīgākie. Es lūdzu jūs, neļaujiet iezagties sirdīs kaut kādam rūgtumam vai atriebības jūtām. Ja mēs atļausimies kaut ko līdzīgu, tad mēs nebūsim vairs īsti kristieši, bet gan fanātiķi. Es esmu notiesāts uz trim gadiem. Vēl reizi lūdzu jūs: lūdzieties…”.

Pēc sešu gadu ilgā Krusta ceļa, 1933. gadā bīskaps Sloskāns nonāk brīvajā Latvijā. Tas notiek, pateicoties Latvijas valsts un Baznīcas vadītāju sadarbībai. Otrā Pasaules kara laikā viņš ir spiests pamest Latviju. Kopš 1946. gada viņš dzīvo Beļģijā, kur 1981. gada 18. aprīlī, Lielajā sestdienā, aiziet mūžībā. 2004. gadā svētais pāvests Jānis Pāvils II bīskapu Sloskānu pasludināja par “godināmo”, kas ir svarīgs posms ceļā uz beatifikāciju un kanonizāciju. Godināmais bīskaps Boļeslavs Sloskāns savas dzīves laikā ticīgos aicināja lūgties ar tādu ticību, kas pārvieto kalnus, un cerēt pat tad, kad liekas, ka nav iespējams cerēt.

Pirms filmas klātesošos uzrunāja kardināls Pjetro Parolins un Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kardināls pauda gandarījumu, ka filma par godināmo bīskapu Boļeslavu Sloskānu tiek demonstrēta Vatikānā, jo tas ir kā apliecinājums latviešu tautas saiknei ar Svēto Krēslu.

Latvijas prezidents norādīja, ka mūsdienu pasaulē, kurā miers ir aizvien mazāk un mazāk pašsaprotams, mums ir vajadzīga cerība. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas iestājas par to, kas šajā pasaulē ir pareizs un labs. Tāds bija bīskaps Boļeslavs Sloskāns. Viņa dzīve līdzinājās latviešu tautas liktenim – atzina prezidents. Runa ir par izdzīvošanu vissmagākajos apstākļos. “Bīskaps pārdzīvoja ieslodzījumu un izsūtījumu uz Sibīriju, taču saglabāja gara brīvību, izstaroja mieru un mācēja mīlēt katru cilvēku, tai skaitā, savus ienaidniekus. Viņa pazemīgās personības varonīgais piemērs kalpo kā morāla iedvesma cilvēkiem Latvijā, Baltkrievijā, Beļģijā, citur Eiropā un pat Krievijā. Mēs godinām viņa pārbaudījumu un ciešanu pilno dzīvi, ko attiecīgi atspoguļo viņa moto "Hostia pro fratribus" (Upuris par brāļiem)”, sacīja prezidents Rinkēvičs, aicinot visus klātesošos labāk iepazīt bīskapa dzīvi.

Pēc filmas demonstrēšanas uzrunu teica tās režisors un godināmā bīskapa Boļeslava Sloskāna beatifikācijas postulators priesteris Paskāls Marija Jerumanis. Pastāstījis, ka filmas tapšanas laikā filmēšanas grupa apmeklēja visas vietas, kur bīskaps Sloskāns tika turēts Solovkos, Krievijā, viņš uzsvēra, ka šis Baznīcas gans var arī mūs uzrunāt šodien, kad situācija pasaulē ir ļoti sarežģīta.