Pāvesta vēstule par literatūras lomu personības attīstībā
Silvija Krivteža - Vatikāns
Vēstulē pāvests skaidro, kāpēc lasīšana ir ļoti svarīga ticīgā cilvēka garīgajā formācijā. Runājot par pašreizējo brīdi, atvaļinājumu un vasaras karstuma periodu, vēstules autors norāda, ka reizēm pat ar lūgšanu mēs nespējam pārvarēt nogurumu, neapmierinātību vai vientulību, un tad "laba grāmata palīdz vismaz pārdzīvot šo vētru".
Atšķirībā no audiovizuālajiem medijiem, kas piedāvā "gatavāku produktu", literatūra rosina lasītāju būt aktīvam, ļaujot viņam attīstīt iztēli, trenēt atmiņu, atklāt savas spējas un piemērot savu dzīvesstāstu izlasītajam - tā, ka galu galā lasītājs it kā pats rada savu darbu, kas sniedzas pāri autora rakstītajam.
Pāvests min arī "apsēstību ar monitoriem" dažos semināros un mudina semināristus vairāk laika veltīt lasīšanai. Francisks pats reiz pasniedza literatūru jezuītu skolā. Literatūra ir neaizstājama tiem, kas patiesi meklē dialogu ar kultūru vai vienkārši ar konkrētiem cilvēkiem, uzsver Svētais tēvs un citē pastorālo konstitūciju "Gaudium et spes": "Literatūrai un mākslai savā veidā ir liela nozīme Baznīcas dzīvē. Tās cenšas raksturot cilvēka būtību, tā problēmas un pieredzi saistībā ar vēlmi iepazīt un pilnveidot sevi un pasauli, atklāt cilvēka vietu vēsturē un pasaulē, atspoguļot viņa postu un priekus, vajadzības un iespējas, kā arī piedāvāt labākas izredzes. Tādējādi literatūra un māksla spēj apgarot cilvēka dzīvi, attēlojot to dažādos veidos atbilstoši konkrētajam laikmetam un videi" (62).
Tādēļ literatūras studijas būtu jāiekļauj garīgās formācijas programmā, lai topošie priesteri un kristīgie laji kļūtu "arvien jūtīgāki pret Kunga Jēzus pilnīgo cilvēcību, kurā pilnībā ieplūst Viņa dievišķība", mudina Svētais tēvs.
Tālāk pāvests raksta par lasīšanas pozitīvo ietekmi uz cilvēku no zinātniskā viedokļa: literatūra veicina plašāka vārdu krājuma apguvi, attīsta dažādus intelekta aspektus, rosina iztēli un radošumu. Lasīšana uzlabo koncentrēšanās spējas un palēnina kognitīvo spēju samazināšanos, kā arī palīdz cīnīties pret stresu un trauksmi.
Turklāt, kā pāvests piebilst, lasīšana palīdz labāk izprast un līdz ar to arī atrisināt dažādas problēmas, kas var rasties mūsu dzīvē. Priesteriem tā var kļūt par sava veida "izšķirtspējas treniņu".
Literatūras garīgais spēks slēpjas tajā, ka tā atgādina mums par galveno uzdevumu, ko Dievs ir devis cilvēkam: dot vārdu katrai lietai un katrai dzīvai būtnei. Caur lasīšanu priesteris izprot, ko nozīmē būt saziņas instrumentam starp radīto pasauli un par cilvēku tapušo Vārdu, ar savu spēku izgaismojot ikvienu cilvēka eksistences aspektu. Tādējādi priesteri un dzejnieku vieno "noslēpumainā un nešķiramā sakramentālā savienība starp dievišķo Vārdu un cilvēka vārdu", vēstules noslēgumā raksta Svētais tēvs.
