Francisks: mēs esam Dieva mīļotie dēli un meitas
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šķīstīšanās rits, ko veica Jānis Kristītājs, izteica apņēmību atmest grēku un atgriezties. Ļaudis nāca pie Jāņa saņemt kristību ar pazemību, vaļsirdību un “kailu dvēseli un kailām kājām”. Šajā rindā savas atklātās darbības sākumā nostājās arī Jēzus. Tādā veidā Viņš apliecināja savu gribu būt līdzās grēciniekiem. Viņš ieradās pasaulē grēcinieku dēļ, mūsu dēļ, mūsu visu dēļ, kas esam grēcinieki – skaidroja pāvests.
Tajā dienā notiek dažas neparastas lietas. Jānis Kristītājs runā par Jēzu kā par “stiprāku”, kurš “kristīs Svētajā Garā”. Tad atveras debesis, Svētais Gars nonāk pār Jēzu baloža veidā un no debesīm atskan Tēva balss: “Tu esi mans mīļais Dēls: tu esi man patīkams”.
Pat ja tas viss, no vienas puses, mums atklāj, ka Jēzus ir Dieva Dēls, no otras puses, kaut ko izsaka arī par mūsu Kristību, caur kuru mēs kļuvām Dieva bērni – turpināja Francisks. Kristībā Dievs ienāk mūsos, Viņš šķīstī un dziedina mūsu sirdi. Tajā brīdī mēs kļūstam uz mūžiem par Viņa bērniem, Viņa tautu un ģimeni, par Paradīzes mantiniekiem. Dievs kļūst mums cieši tuvs un nekad mūs neatstāj.
Pāvests piebilda, ka tāpēc ir svarīgi paturēt prātā savas Kristības dienu un zināt tās datumu. Tos, kuri to nezina, viņš aicināja noskaidrot, kā arī pateikties par saviem vecākiem, kuri mūs atveda pie Kristību ūdens avota, par to, kurš mums piešķīra šo sakramentu, par krusttēvu un krustmāti, par kopienu, kurā mēs to saņēmām. Svarīgi svinēt savas Kristības piemiņu, jo tā ir jaunā piedzimšana.
Uzrunas noslēgumā Romas bīskaps aicināja mūs visus uzdot sev dažus jautājumus: Vai es apzinos Kristībā saņemtās dāvanas bezgala lielo vērtību? Vai es savā dzīvē saskatu Dieva, kurš mani uzskata par savu mīļoto dēlu, par savu mīļoto meitu, klātbūtnes gaismu? “Un tagad, pieminot savu Kristību, pieņemsim sevī Dieva klātbūtni”, mudināja pāvests. “Mēs to varam izdarīt ar krusta zīmi, kas atsauc mums atmiņā Dieva, kurš mūs mīl un vēlas būt kopā ar mums, žēlastību. Darīsim to kopā: Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā”. Pēc tam pāvests lūdzās, lai Marija, kura ir Svētā Gara templis, palīdz mums svinēt un pieņemt brīnumdarbus, ko Kungs veic mūsos.
