Mīlēt nozīmē cienīt otru, nevis uzskatīt par iekāres objektu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Seno laiku tēvi māca, ka pēc negausības otrais “dēmons” jeb netikums, kas vienmēr glūn aiz mūsu sirds durvīm, ir nešķīstība. Negausība ir alkatība attiecībā uz ēdienu, savukārt otrais netikums ir sava veida “alkatība” pēc otra cilvēka, proti, tās ir saindētas attiecības, ko cilvēki uztur savā starpā, īpaši seksualitātes jomā – skaidroja pāvests.
Mums labi jāievēro, ka kristietība nenosoda seksuālo iekāri. Dziesmu Dziesmas grāmata Bībelē ir brīnišķīga mīlestības starp diviem saderinātajiem poēma. Tomēr šī tik skaistā mūsu cilvēciskās dabas dimensija – seksuālā dimensija, mīlestības dimensija – nav pasargāta no briesmām, un par to runā svētais Pāvils Pirmajā vēstulē korintiešiem. Viņš raksta: “Visur dzirdams par netiklību starp jums, un tādu netiklību, kādas nav starp pagāniem” (5, 1). Apustuļa aizrādījums attiecas tieši uz dažu kristiešu nepareizo attieksmi pret seksualitāti.
Katehēzes turpinājumā Svētais tēvs pievērsās tādai cilvēku pieredzei kā iemīlēšanās, dēvējot to par “noslēpumu”. Neviens nezina, kāpēc tas tā notiek. Viens cilvēks iemīlas otrā. Šim tematam ir veltīta liela daļa dziesmu – mīlestībai, kas uzplaiksnī, mīlestībai, pēc kā cilvēki vienmēr tiecas un nespēj sasniegt, mīlestībai, kas nes prieku vai arī mokas līdz pat asarām.
Pāvests norādīja, ka, ja iemīlēšanos nesaindē netikums, tā ir viena no vistīrākajām jūtām. Iemīlējies cilvēks kļūst dāsns, labprāt dāvina dāvanas, raksta vēstules un dzeju. Viņš pārstāj domāt par sevi, lai pilnībā pievērstos otram. Ja šādam cilvēkam pajautāsim, kāds ir viņa mīlestības iemesls, viņš neatradīs atbildi. Daudzējādā ziņā viņa mīlestība ir beznosacījumu mīlestība, bez jebkāda iemesla. Šī mīlestība, kas ir tik ļoti spēcīga, ir mazliet arī naiva: iemīlējies cilvēks labi nepazīst otru, viņš mēdz viņu idealizēt, viņš ir gatavs dot solījumus, kuru nopietnību vēl nemaz neaptver. Šis “lauciņš”, kurā notiek brīnumi, nav pasargāts no ļaunuma. To sabojā nešķīstības dēmons, un šis netikums ir īpaši bīstams vismaz divu iemeslu dēļ.
Vispirms tāpēc, ka iznīcina attiecības starp cilvēkiem. Par to liecina ikdienas pieredze. Daudzas attiecības, kas iesākās vislabākajā veidā, pēc tam pārvērtās par toksiskām attiecībām, kurās pietrūka cieņas un mēra sajūtas. Tie ir tādi mīlestības veidi, kur trūkst šķīstības. Šo tikumu nevajadzētu sajaukt ar atturību no seksuālajām attiecībām, tas ir kaut kas vairāk. Šķīstība ir saistīta ar gribu nekad nepadarīt otru par savu īpašumu – skaidroja pāvests. Mīlēt nozīmē otru cienīt, tiekties pēc viņa laimes, izkopt empātiju pret viņa jūtām, iepazīt otru. Mīlestība ir skaista, turpretī nešķīstība ir ņirgāšanās par to visu. Nešķīstība laupa, drudžaini patērē, nešķīsts cilvēks nespēj ieklausīties otrā. Viņš redz tikai savas vajadzības un koncentrējas uz savu baudu. Viņa gadījumā trūkst sintēzes starp prātu, tieksmēm un jūtām, kas ļautu vadīt dzīvi gudri un prātīgi.
Ir vēl viens iemesls, kāpēc nešķīstība ir bīstams netikums. No visām cilvēka baudām seksuālā bauda ir ļoti spēcīga. Seksualitāte skar visu cilvēku – gan viņa miesu, gan psihi, un tas ir ļoti skaisti. Taču ja tā netiek disciplinēta, pie tam – pacietīgi disciplinēta, ja tā nav iekļauta divu cilvēku dzīvē un attiecībās, tā pārvēršas par verdzības ķēdi un atņem cilvēkam brīvību. Seksuālo baudu, kas ir Dieva dāvana, apdraud pornogrāfija: baudas gūšana ārpus attiecībām, kas var izraisīt atkarību. Svētais tēvs atgādināja, ka mīlestību pienākas sargāt. Mēs mīlam ar sirdi, ar prātu, ar miesu. Mīlestība ir savstarpēja atdeve, ko pienākas sargāt. Tanī pastāv seksuālo attiecību skaistums – viņš piebilda.
Lai panāktu uzvaru cīņā ar nešķīstību, cīņā par to, lai izbeigtu uz otru skatīties kā uz lietu vai iekāres objektu, dažreiz ir vajadzīga visa dzīve – atzina pāvests. Taču balva par uzvaru šajā cīņā ir svarīgāka par visu citu, jo runa ir par Dieva dāvāto radības skaistumu. Mīlestība starp vīrieti un sievieti ir ļoti skaista Dieva dāvana. Tā ir tik skaista, ka mēs varam uzskatīt, ka veidot dzīvi kopā ir labāk nekā mesties piedzīvojumos; izkopt maigumu ir labāk nekā padoties nešķīstības dēmonam. Francisks atgādināja, ka patiesa mīlestība nepiesavinās otru, bet dāvā sevi otram. Ja nav mīlestības, tad dzīve ir skumja. Tajā valda vientulība un nav prieka.
