Negausība – visbīstamākais netikums, kas var iznīcināt planētu
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Iesākot katehēzi, pāvests vispirms ieskatījās Evaņģēlijā. Pirmais brīnums, ko Jēzus paveic Kānas kāzās, liecina par to, ka Viņš ir labvēlīgs attiecībā uz cilvēciskajiem priekiem. Jēzum rūp tas, lai svētki noslēgtos labi, un Viņš dāvā to dalībniekiem lielu daudzumu izcila vīna. Ja salīdzinām Jēzu ar Jāni Kristītāju, tad redzam, ka pēdējais bija liels askēts, taču Jēzus labprāt sēžas pie mielasta galdiem. Daži par to pat ieļaunojas, jo Viņš ne tikai ir labvēlīgs pret grēciniekiem, bet kopā ar viņiem arī ēd. Tas liecināja par Viņa vēlmi būt līdzās visiem cilvēkiem, un Viņš grib, lai mēs priecātos Viņa sabiedrībā. Viņš ir Baznīcas līgavainis. Taču reizē Viņš grib, lai mēs dalāmies arī Viņa ciešanās, kas ir arī mazo un nabadzīgo ļaužu ciešanas – precizēja Francisks.
Svētais tēvs norādīja uz vēl vienu svarīgu aspektu, proti, Jēzus atceļ tā laika jūdiem spēkā esošo iedalījumu šķīstajos un nešķīstajos ēdienos. Viņš apgalvo, ka ne jau tas, kas no ārpuses ienāk cilvēkā, viņu apgāna, bet tas, kas iziet no viņa sirds (sal. Mk 7, 19). Tāpēc kristietība nešķiro ēdienus šķīstajos un nešķīstajos, bet pievērš uzmanību cilvēka sirdij, tam, kāda ir viņa attieksme pret ēdienu. Problēma ir nevis ēdienā kā tādā, bet attieksmē.
Mēs to redzam. Kad cilvēkam ir neveselīga attieksme pret ēdienu, kad paskatāmies, kā viņš ēd – ēd steidzoties, grib nonākt līdz sātam, bet tā arī nekad līdz tam nenonāk, – viņš ir ēdiena vergs. Pāvests norādīja, ka veselīgo attieksmi pret ēdienu, kādu iedibināja Jēzus, mums vajadzētu atklāt no jauna un prast novērtēt – īpaši sabiedrībās, kas tiek uzskatītas par tādām, kurās valda labklājība, bet kurās atklājas liels līdzsvara trūkums un daudzas patoloģijas. Cilvēki ēd vai nu pārmērīgi, vai arī pārāk maz. Tie bieži vien ēd vienatnē. Izplatās ēšanas traucējumi: anoreksija, bulīmija, aptaukošanās… Tad medicīna un psiholoģija mēģina risināt sliktās attiecības ar pārtiku. Francisks piebilda, ka tieši nepareizā attieksme pret pārtiku un ēšanu, izraisa visas šīs slimības.
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka runa ir par tādām slimībām, kas bieži vien ir ļoti sāpīgas un kas visbiežāk ir saistītas ar psihiskiem un garīgiem traucējumiem. Pastāv saistība starp psihisko līdzsvaru un veidu, kā mēs lietojam uzturu. Kā norādīja Jēzus, vaina meklējama nevis ēdienos kā tādos, bet mūsu attieksmē pret tiem. Ēšana ir kaut kā iekšēja izpausme: veselīga tendence ievērot līdzsvaru vai nosliece uz nepiesātinātību; spēja pateikties vai aroganta pretendēšana uz autonomiju; empātija no to puses, kuri prot dalīties ar trūkumcietējiem, vai egoisms no to puses, kuri visu uzkrāj tikai sev. Šis jautājums ir ļoti svarīgs: Pastāsti man, kā tu ēd, un es tev pateikšu, kāda izskatās tava dvēsele. Tas, kā mēs ēdam, atklāj mūsu iekšējo būtību, mūsu paradumus, mūsu psihisko attieksmi.
Pāvests atgādināja romiešu sakāmvārdu, kas skan apmēram šādi: Mēs ēdam, lai dzīvotu, bet nevis dzīvojam, lai ēstu. Negausību Francisks nosauca par “vēdera trakumu”. Tas ir netikums, kas skar vienu no mūsu visvitālākajām vajadzībām, tas ir, ēšanu. Tāpēc šajā ziņā ir jābūt uzmanīgiem.
“Ja uz to skatāmies no sociālā viedokļa”, viņš brīdināja, “tad negausība varbūt ir visbīstamākais netikums, kas iznīcina planētu”. Patiesībā tas, kurš krīt kārdinājumā un apēd kādu lielāku kūkas gabalu, nekādu lielo ļaunumu nenodara, taču mūsu alkatība un planētas labumu izšķērdēšana apdraud visu cilvēku nākotni. Šīs pasaules labumi mums tikai uzticēti, nevis lai mēs tos šķērdētu, bet sargātu. Lūk, lielais “vēdera neprāta” grēks: mēs apgānījām vārdu “cilvēki” un aizvietojām to ar vārdu “patērētāji” – sacīja pāvests. Mēs pat nepamanījām, ka kāds sāka mūs šādi saukt.
Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs norādīja, ka mēs esam radīti, lai būtu “euharistiski” cilvēki, tas ir, spējīgi pateikties un ar mēru izmantot zemes labumus. Taču mēs pārvērtāmies par plēsoņām, un tagad saprotam, ka ar savu negausību nodarījām lielu ļaunumu sev un videi, kurā dzīvojam. Tāpēc mums jāļauj, lai Evaņģēlijs mūs dziedina gan no personīgās, gan sociālās negausības. Francisks aicināja lūgties, lai Kungs mums palīdz iet pieticības ceļu un neļaut dažādiem negausības veidiem uzkundzēties mūsu dzīvei.
