Meklēt

Augšāmcēlies Jēzus ir mūsu prieka avots

Lieldienu oktāvas pirmdienā, 1. aprīlī, pāvests uzrunāja Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos un kopā ar viņiem skaitīja lūgšanu “Debesu Karaliene”, ko parasti lūdzas Lieldienu laikā “Kunga eņģelis” vietā. Franciska pārdomas šoreiz bija veltītas priekam.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Dārgie brāļi un māsas, labdien un priecīgas Lieldienas! – sacīja Svētais tēvs.

Šodien, Lieldienu oktāvas pirmdienā, Evaņģēlijs (Mt 28, 8-15) mums rāda sieviešu prieku par Jēzus augšāmcelšanos: kā teikts tekstā, viņas "ar lielu prieku" izgāja no kapa un "steidzās to vēstīt Viņa mācekļiem" (8). Šis prieks, dzimis tieši no satikšanās ar Augšāmcēlušos, ir pārsteidzoša sajūta, kas mudina viņas izplatīt un stāstīt visiem, ko ir redzējušas.

Dalīšanās priekā ir brīnišķīga pieredze, ko mācāmies jau no agras bērnības: padomāsim par zēnu, kurš skolā saņem labu atzīmi un nevar vien sagaidīt, kad varēs to parādīt vecākiem, vai par jaunieti, kurš gūst pirmos panākumus sportā, vai par ģimeni, kurā piedzimst bērns. Mēģināsim atcerēties kādu īpaši priecīgu mirkli, ko bija grūti izteikt vārdos, bet par kuru gribējās visiem nekavējoties pastāstīt!

Sievietes Lieldienu rītā izdzīvoja šādu mirkli, taču daudz brīnišķīgākā veidā. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus augšāmcelšanās nav tikai lieliska ziņa vai laimīgs stāsta noslēgums, bet kaut kas tāds, kas pilnībā un uz visiem laikiem izmaina mūsu dzīvi! Tā ir dzīvības uzvara pār nāvi, tā ir Jēzus augšāmcelšanās. Tā ir cerības uzvara pār nomāktību. Jēzus sarāva kapa tumsu un dzīvo mūžīgi: Viņa klātbūtne visu piepilda ar gaismu. Kopā ar Viņu katra diena kļūst par mūžīgā ceļojuma posmu, katra "šodiena" var cerēt uz "rītdienu", katras beigas uz jaunu sākumu, katrs mirklis tiecas ārpus laika robežām, uz mūžību.

Brāļi, māsas, augšāmcelšanās prieks nav kaut kas nesasniedzams. Tas ir pavisam tuvu, tas ir mūsu prieks, kas mums tika dāvāts Kristības dienā. Kopš šī brīža arī mēs, tāpat kā sievietes, varam satikt Augšāmcēlušos, un Jēzus, tāpat kā viņām, mums saka: "Nebīstieties!" (10). Brāļi un māsas, neatteiksimies no Lieldienu prieka!

Kā varam stiprināt šo prieku? Tā, kā to darīja sievietes, tiekoties ar Augšāmcēlušos, jo Viņš ir prieka avots, kas nekad neizsīkst. Steigsimies meklēt Viņu Euharistijā, Viņa piedošanā, lūgšanā un žēlsirdībā! Prieks pieaug, ja mēs dalāmies tajā ar citiem. Dalīsimies Augšāmcēlušā priekā.

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kura Lieldienās priecājās par sava Dēla augšāmcelšanos, palīdz arī mums būt priecīgiem šī notikuma lieciniekiem.

Piebildīsim, ka lūgšana Debesu Karaliene (latīniski “Regina Coeli”), ko ticīgie skaita no Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, ir viena no četrām mariāniskajām antifonām. Saskaņā ar kādu viduslaiku leģendu, tās aizsākumi meklējami 590. gadā. Pārējās trīs Dievmātei veltītās lūgšanas ir šīs: Salve Regina, Alma Redemptoris Mater un Ave Regina Coelorum.

01 aprīlis 2024, 14:24

Antifona Regina Coeli (vai Regina Caeli) ir viena no četrām mariāniskajām antifonām (pārējās ir Alma Redemptoris Mater, Ave Regina Coelorum un Salve Regina).
1742. gadā pāvests Benedikts XIV noteica, lai Lieldienu laikā tā, stāvot kājās, tiktu skaitīta lūgšanas “Kunga eņģelis” vietā, kā uzvaras pār nāvi apliecinājumu. Šo lūgšanu skaita no Lieldienu svētdienas līdz Vasarsvētkiem.
Šī antifona, līdzīgi kā “Kunga eņģelis”, tiek skaitīta trīs reizes dienā: rītā, pusdienlaikā un vakarā, tādā veidā veltot dienu Dievam un Marijai.
Šī senā antifona, saskaņā ar tautas dievbījību, varēja rasties VI vai X gadsimtā. Dokumentos tā pieminēta XIII gadsimta pirmajā pusē, kad tika ietverta franciskāņu breviārā. Lūgšana sastāv no četriem īsiem teikumiem, no kuriem katrs noslēdzas ar Alleluja. Tā ir lūgšana, ar kuru ticīgie vēršas pie Jaunavas Marijas, Debesu Karalienes, lai kopā ar viņu priecātos par Kristus augšāmcelšanos.
2015. gada 6. aprīlī, nākamajā dienā pēc Lieldienām, apcerē pirms lūgšanas Regina Coeli pāvests Francisks skaidroja, kādai ir jābūt mūsu sirds nostājai šīs lūgšanas laikā:
“... mēs vēršamies pie Marijas, aicinot viņu priecāties, jo Tas, ko viņa nesa savā klēpī, ir augšāmcēlies, kā bija apsolījis, un mēs paļaujamies Viņa aizbildniecībai. Patiesībā mūsu prieks ir Marijas prieka atspulgs, jo viņa ir tā, kas ar ticību sargāja un sargā Jēzus noslēpumu. Skaitīsim šo lūgšanu ar bērna sirdi, kuri ir laimīgi, jo viņu Māte ir laimīga”.

Pēdējie 'Kunga eņģelis'

Lasīt visu >